Saeimai ir obligāti un nekavējoties jāpārņem savā dienaskārtībā un aktīvi un bez ierunām jāturpina virzīt Saeimā un valdības gaiteņos pazudušos kolektīvos iesniegumus par autoceļu politiku.
Šāds uzstādījums ir Ata Blūmfelda ierosinātajai iniciatīvai “Nekavējoties aktivizēt kolektīvos iesniegumus par autoceļu politiku!” platformā “ManaBalss”.
Lai gan pasaules mērogā Latvija ir iezīmīga ar fenomenāli augstu sekmīgo kolektīvo iesniegumu skaits, kas pēc iesniegšanas Saeimā ir pārtapuši likumdošanas aktos, virkne pilsoņu atbalstīto iniciatīvu ir palikušas bez konkrēta lēmuma. Tās nav ne principiāli pieņemtas, lai tiktu iestrādātas likumdošanā, ne noraidītas. Citiem vārdiem sakot, tās jau gadiem ilgi ir „iestrēgušas gaiteņos” bez konkrētas atbildes. 13. Saeimai sākot darbu, ManaBalss vērsa deputātu uzmanību uz desmit šādām iniciatīvām.
Līdz ar autoceļu kvalitātes un uzturēšanas problēmas aktualizēšanos, pēdējā laikā pilsoņu uzmanība ir fokusējusies arī uz šo jautājumu. Tā jūrmalnieks Vilmārs Āboliņš Saeimas frakcijām nesen ir nosūtījis aicinājumu vērst sevišķu uzmanību uz sasāpējušo un „koridoros pazudušo” ceļu nodokļa un ceļu kvalitātes problēmu un abu kolektīvo iesniegumu piedāvātajiem risinājumiem. Un tagad A. Blūmfelds par šīm pašām iniciatīvām ir ierosinājis parakstu vākšanu, lai 13. Saeimai liktu par pienākumu pārņemt savā aktīvā dienaskārtībā kolektīvos iesniegumus „ATCELT PASTĀVOŠO CEĻA NODOKĻA IEKASĒŠANAS MODELI, IEVIEST PĒC IGAUNIJAS PARAUGA” un „PAR CEĻIEM BEZ BEDRĒM”.
Tās abas ir jau 2015. un 2016. gadā iesniegtas un izskatītas Saeimā, kā arī tikušas nodotas tālākajam vērtējumam Ministru kabinetā. Autors argumentē, ka kopumā 32354 pilsoņu parakstītās prasības nedrīkst tikt ignorētas un „paslaucītas zem paklāja“ ar pāris Finanšu ministrijas izvērtējumiem. Tām ir jāatgriežas aktīvā politiskajā dienaskārtībā un jāsaņem principiāls lēmums – vai nu tās tiek īstenotas, vai noraidītas.