Latvijas Biškopības biedrība un Latvijas Maiznieku biedrība paraksta nodomu protokolu par sadarbību biškopju saražotās produkcijas izmantošanā maizes un konditorejas izstrādājumu
ražošanā. Noslēgtā vienošanās nevienai no pusēm neuzliek konkrētas saistības, nenosaka iepirkuma apjomu
vai cenu, kas būtu jāievēro abu biedrību biedriem un dalīborganizācijām. Tā ir uzskatāma kā labas gribas izpausme, lai uzsvērtu faktu, ka nereti neesam apzinājuši to, kādas iespējas, piegādātājus un noietu var atrast tepat Latvijā.
Latvijas Biškopības biedrības padomes priekšsēdētājs Juris Šteiselis stāsta: “Diezgan paradoksāli, ka pārrobežu kooperācija pašlaik attīstās efektīvāk nekā vietējā. Jau gadiem ilgi ražotāji tiek aicināti apgūt ārvalstu tirgu, un aicinājums ir sasniedzis dzirdīgas ausis. Arī biškopji visai ievērojamu daļu no saražotās produkcijas eksportē, un sadarbības ģeogrāfija ir plaša. Tajā pašā laikā daudzi vietējie pārtikas ražotāji, kas medu izmanto kā vienu no izejvielām, to importē – no Ukrainas, Rumānijas, Bulgārijas, Ķīnas un citām valstīm. Pat nerunājot par patriotismu, tas ir
vienkārši neloģiski, īpaši tādos gados kā pagājušais: medus raža bija salīdzinoši laba, turklāt ne
tikai Latvijā, un daudziem mūsu biškopjiem bija grūtības ar produkcijas realizāciju – mazumtirdzniecības tirgus ir piesātināts ar vietējās izcelsmes un importētu medu no citām valstīm,
bet tradicionālajām medus importētājām valstīm pietika ar iepriekšējo gadu uzkrājumiem un pašu
saražoto.
Vietējās biškopības saimniecības ir absolūti konkurētspējīgas un var nodrošināt medu iekšzemes patēriņam, tādējādi samazinot piegādes ķēdes garumu, kas ir pozitīvi, domājot par vidi.” Latvijas Maiznieku biedrības valdes priekšsēdētājs Kārlis Zemešs papildina: “Teju katra mūsu dalīborganizācija savu produktu sastāvā izmanto medu. Protams, mēs savus biedrus par
piedāvājumu varam tikai informēt un viņiem ieteikt izvēlēties Latvijas biškopju medu. Bet tālākais
jau ir brīvprātīga katra uzņēmuma rīcība. Par Latvijas medus kvalitāti jautājumu nav vispār, atšķirībā no importētā. Noteikti uzņēmumiem būtisks faktors ir cena, bet, tā kā gan vienas, gan otras biedrības biedri darbojas brīvā tirgus apstākļos, neredzu šķēršļus, kas varētu kavēt biškopju
un maiznieku sadarbību. Domāju, ka ieguvēji būs visi, jo īpaši gala patērētāji, baudot garšīgos
vietējās izcelsmes produktus.”
Puses vienojās par regulāru informācijas apmaiņu starp organizāciju biedriem, veicinot vietējo uzņēmēju kopīgu darbību. Līdzīga veida sadarbību Latvijas Biškopības biedrība plāno arī ar citām Latvijas pārtikas ražotāju organizācijām.