Šis gads Latvijas eksportā sācies ar nelielu kritumu, preču eksportam samazinoties par 0,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, kas ir jau otrais mēnesis pēc kārtas, kad Latvijas preču eksportā fiksēts kritums.
Tas kopā ar tikai 1,2% pieaugumu tirdzniecībā, kā arī 1,8% kritumu rūpniecībā janvārī iezīmē visnotaļ lēnu gada sākumu arī Latvijas ekonomikā kopumā.
Janvārī kopējo eksporta samazinājumu nespēja kompensēt pat 31.3% pieaugums koka uzstrādājumu eksportā, kas ir lielākā Latvijas preču eksporta grupa. Šajā pieaugumā gan lielu lomu turpina spēlēt augstās kokmateriālu cenās un pēc maniem aprēķiniem koksnes cenu kāpums pērn veidoja aptuveni vienu piekto daļu no visa Latvijas preču eksporta pieauguma. Bez koka produktiem janvārī pieauga arī transportlīdzekļu (+10,9% pret iepriekšējo gadu) un optisko iekārtu (+16,4%) eksports, taču citās preču kategorijās eksportā pārsvarā vērojami kritumi.
Lai arī augstās kokmateriālu cenas kopumā veicinājušas Latvijas eksporta pieaugumu, mēbeļu ražotājus tās drīzāk ietekmējušas negatīvi, jo uzņēmēji nespēj nodot šo cenu kāpumu gala patērētājiem un tā rezultātā janvārī Latvijas mēbeļu eksports samazinājās par 7,9%. Tāpat eksporta rādītājos joprojām jūtama ietekme no pērnā gada sliktās ražas, graudu eksportam samazinoties par 6,9%. Taču kopumā ne pārāk iepriecinošā aina eksportā janvārī ir vairāk saistīta ar reeksportu un lielākie eksporta samazinājumi fiksēti mehānismu un iekārtu (-46,3%), naftas produktu (-13%), kā arī dzelzs un tērauda (-55,4%) eksportā, kas īsti neraksturo norises Latvijas ekonomikā.
Par Latvijas eksporta perspektīvām šajā gadā gan esmu piesardzīgs. Lietuvā un Igaunijā janvārī turpinājās laba izaugsme, taču pasaules tirdzniecībā pērnā gada decembrī fiksēts straujākais kritums kopš 2009. gada, ražotāju eksporta pasūtījumi pasaules vadošajās ekonomikās mazinās un Āzijas valstu eksporta rādītāji janvārī, kā arī februārī bijuši izteikti negatīvi. Papildus tam joprojām nav atrisināti tirdzniecības strīdi starp ASV un Ķīnu, kā arī Eiropas Savienību, un ekonomikas izaugsme eirozonā bremzējas jau kopš pērnā gada sākuma. Pie arējiem riskiem joprojām nevaram izslēgt arī Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības bez vienošanās, kas vistiešāk ietekmētu Latvijas kokrūpniekus.
Tas viss kopumā Latvijas uzņēmējiem veido sliktāko ārējo vidi pēdējo 3 gadu laikā un noteikti ierobežos mūsu eksporta iespējas šogad. Tāpat būtisks faktors eksportā šogad būs koksnes cenu dinamikai, kas drīzāk varētu mazināties un koka izstrādājumu eksports gada otrajā pusē varētu būt arī negatīvs. Vienlaikus maz ticams, ka lauksaimniecībā šis gads varētu būt tik pat slikts kā iepriekšējais, tādēļ gada otrajā pusē gaidāms pieaugums pārtikas produktu eksportā un līdz ar to Latvijas eksportā kopumā šogad varētu būt neliels viencipara pieaugums.