Izstāde Mākslas stacijā Dubulti
Preses tūre ar autoru piedalīšanos 19.jūlijā plkst. 11.00
Atklāšana 19. jūlijā plkst. 19.00
Izstāde “Modernā telpa” rāda interjera mākslinieces Līvijas Brigitas Pavlovskas un gleznotāja, leļļu filmu mākslinieka Gedimina Kotello darbus. Ar šo izstādi Mākslas stacija Dubulti aktualizē interesantas lappuses 1970. -1980. gadu Latvijas mākslā, kas veltītas sociālisma apstākļos veidotai modernai sociālai telpai. Izstādes kuratore – Inga Šteimane.
Līvija Brigita Pavlovska (1939) – tolaik Līvija Māldere – ir starp tiem 1970. gada Latvijas Mākslas akadēmijas (Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas) absolventiem, kurus lepni dēvē – pirmā mūsu interjeristu ģenerācija ar augstāko speciālo izglītību (Interjera un iekārtas nodaļas pirmais izlaidums bija 1965. gadā). Interjeristu sociālo atbildību cerību pilnajos astoņdesmitajos poētiski definē Līvijas kursa biedrs, mākslinieks un kritiķis Jānis Borgs, un tā skan: radīt “interjeru, kuru gaida”.1 Masveida sociālistiskās būvniecības vienmuļība un bezpersoniskā utilitārā arhitektūra izraisīja patiesi humānas vēlmes – alkas pēc individualizētas vides. Moderni interjeri un iespaidīgi dekori tika veidoti, lai vidi atdzīvinātu.
Musdienās teiktu, ka Līvija Brigita Pavlovska prot piešķirt telpai aizraujošu stāstu, bet sociālistiskā reālisma kanons interjerista radītos tēlus sauc par telpas funkcionālās jēgas dziļu izpratni. Izstāde veido priekšstatu par Līvijas Brigitas Pavlovskas darbiem, kas tapuši individuāli vai autoru kolektīvos, viņai strādājot LPSR Mākslas fonda kombinātā “Māksla”. Mākslinieces estētiskā valoda sintezē modernismam raksturīgu formu lakonismu un tradicionālai kultūrai piemītošu visu elementu harmonizēšanu. Izstāde izvērš atsevišķas spilgtas epizodes Līvijas Brigitas Pavlovskas daiļradē, tādas kā Priekuļu selekcijas un izmēģinājumu stacijas interjeri (1973), Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras katedras telpu Ķīpsalā interjeri (1975-1981), Patrisa Lumumbas vārdā nosauktās Maskavas Tautu draudzības universitātes interjeri (1977-1978), pansionāta “Jaundubulti” telpu iekārtojums (1987-1989), Jūrmalas dārzkopības un biškopības biedrības veikala interjers (1980), Majoru stacijas iekštelpu un ārtelpas labiekārtošana (1987-1990), un citas. Izstādē skatāmi materiāli no mākslinieces arhīva un Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centra muzeja. Speciāli izstādei tapušas rekonstrukcijas.
Gedimins Kotello (1946) kā jauns, Latvijas televīzijā strādājošs Latvijas Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļas teātra dekoratoru darbnīcas absolvents (1970) nonāk Rīgas kinostudijas leļļu filmu grupā 1975. gadā un strādā tur kā mākslinieks-inscenētājs līdz Rīgas kinostudijas galam (1990). Gan kopā ar leģendāro režisoru un Latvijas leļļu animācijas pamatlicēju Arnoldu Burovu, gan sadarbībā ar citiem režisoriem Gedimins Kotello rada tēlus divdesmit četrām filmām, kas iegūst starptautiskas balvas un popularitāti. Viņš piedalās daudzu izrāžu veidošanā Latvijas Leļļu teātrī (1978-2003), deviņdesmitajos atgriežas televīzijā, kā arī glezno.
Izstāde Mākslas stacijā Dubulti akcentē Gedimina Kotello ieguldījumu leļļu filmu jomā. Tā piedāvā plašu oriģinālzīmējumu klāstu, leļļu skulptūras un filmu programmu, kuru tematiski vieno cilvēka atbildībai veltīti stāsti. Vēlme modernizēt un humanizēt sociālisma sabiedrisko telpu 70. un 80. gados izpaudās ne vien interjeru un pilsētplānošanas jomā, bet arī publiskās diskusijās par cilvēku. Sociālisma apstākļos konstruēta modernas vides vīzija nozīmēja “cilvēka pāraudzināšanu”. Kultūra un māksla, tostarp leļļu animācijas filmas, kalpoja kā platforma šiem centieniem. Gedimins Kotello veido savus tēlus, perfekti zīmējot un detalizējot, viņš rada vizuāli stāstošus varoņus un vides, kuru spilgtās biogrāfijas skatītājam patīk iztēloties. Mākslinieks var būt liels atbalsts režisoram cenzūras un didaktikas laikmetā, un Gedimins Kotello tāds ir. Izstādē būs skatāmas sērijas par neparasto izmeklētāju Capu, kurš pāraudzina palaidņus (1976-1981, rež. Arvīds Noriņš), opuss par neapdomīgu rīcību, bērniem dāvinot kaķēnus un kucēnus (“Ko tagad darīt”, 1978, rež. J. Bergmanis), romantiska atkritumu sāga (“Vecā sētnieka piedzīvojumi”, 1985, rež. A.Burovs), dzēlīgs izsmiekls par kaitīgiem ieradumiem (“Papiņš”, 1986, rež. A. Burovs) un citas pamācošas filmas. Gedimins Kotello ir strādājis arī pie Arnolda Burova slavenākajām animācijām – romantiskās “Bimini” (1981), Aleksandram Čakam veltītās “Mana paradīze” (1989) un sirreālistiski baigās “Labuma meklētājs” (1982). Izstādē skatāmi materiāli no mākslinieka personīgā arhīva, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva, Filmu studijas “Animācijas brigāde” arhīva un Arnolda Burova “Leļļu mājas” Vestienā.
Abu mākslinieku biogrāfijās ir saistība ar Jūrmalu – Līvija Brigita Pavlovska strādā par Jūrmalas pilsētas galveno mākslinieci no 1978. līdz 1986. gadam un dzīvo Jūrmalā, bet Gedimins Kotello ir dzimis Jūrmalā un tur pavadījis savas bērnības vasaras. Izstāde ir biennāles “Marīna 2019” programmā, aplūkojama līdz 2019. gada 20.oktobrim.
Izstādes scenogrāfijas un dizaina veidošanā piedalās Gints Mālderis, Arta Māldere, Elīna Šmate, Oskars Kotello, Marta Kotello.
Mākslas stacija Dubulti ir inovatīva kultūras platforma, kas atrodas 1977. gadā celtā modernisma arhitektūras ēkā, kas ir joprojām funkcionējoša dzelzceļa stacija. Mākslas stacija Dubulti veido savu programmu, lai parādītu Latvijas mākslinieku darbus aktuālos kontekstos un interpretācijās. Projekti tiek īstenoti ar Jūrmalas pilsētas domes atbalstu un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Mākslas stacijas Dubulti izveidotāja un kuratore ir Inga Šteimane.
Pasākumi:
19.07. plkst. 11.00 – preses tūre
19.07. plkst. 19.00 – izstādes atklāšana
20.07. plkst. 15.00 – 16.00 – ekskursija izstādē kopā ar izstādes kuratori Ingu Šteimani
21.07. plkst. 14.00 – 15.30 – ekskursija izstādē kopā ar izstādes darbu autoriem Līviju Brigitu Pavlovsku un Gediminu Kotello
24.08. plkst. 11.00 – 15.00 Darbni?ca g?imene?m ar be?rniem izsta?de? “Moderna? telpa” mākslas izglītības centra TRĪS KRĀSAS vadībā.
24.08. plkst. 15.00 – 16.00 – ekskursija izstādē kopā ar izstādes darbu autoriem Līviju Brigitu Pavlovsku un Gediminu Kotello, un izstādes kuratori Ingu Šteimani
Par septembra un oktobra norisēm (Jāņa Borga lekcijas par audzinošo interjeru) informācija augustā.
1 J. Borgs. Par interjeru, kuru gaida. Rakstu krājums “Arhitektūra un Dizains”, Rīga, “Avots”, 1985, 67.-71.lpp.
—
Art Station Dubulti | Mākslas stacija Dubulti
Director | Direktore Inga Šteimane