Kā pasargāt sevi saaukstēšanās sezonā?
Kā pasargāt sevi saaukstēšanās sezonā?Jebkura cilvēka apkārtnē obligāti atradīsies kāds, kurš nekad neslimo, raksta Prevention. Tas var būt ārsts, kurš pastāvīgi kontaktējas ar slimniekiem, bet neinficējas. Vai skolotājs, kurš neskatoties uz to, ka viņam šķauda un klepo virsū katru dienu, nekad neizlaiž nevienu darba dienu.
Kā gan viņiem tad izdodas? Stīvens Bouers, ģimenes ārsts no Svētā Luka slimnīcas Allentaunā, Pensilvānijā, veica savu personīgo pētījumu, un lūk ko atklāja:
„…Kad es rakstīju grāmatu „Visveselāko cilvēku pasaulē noslēpumi”, es iztērēju gandrīz gadu, apjautājot desmitiem cilvēku, kuri nekad neslimoja. To, ko viņi izstāstīja man, izmainīja arī manu dzīvesveidu un uzturu, it īpaši ziemā.
Protams, lai mazāk slimotu, jums jāizvairās no inficētiem cilvēkiem un sabiedriskām vietām, un bieži jāmazgā rokas. To visi zina, un arī es to zināju.
Bet te kaut kas jauns un dīvains: zāles no saaukstēšanās un gripas var atrast parastā ēdienā, kuru jūs iespējams nemaz neēdiet.Lai izvairītos no saaukstēšanās un gripas es iesaku ēst ar probiotikām bagātus jogurtus, vai arī lietot probiotiskas piedevas”.
Kas tas ir probiotiķi?
Probiotiķi – tie ir dzīvi mikroorganismi, kuri labvēlīgi ietekmē cilvēka organismu. Probiotiķi ir spējīgi normalizēt kuņģa-zarnu trakta mikrofloras sastāvu un funkcijas.
Ārstēšana ar antibiotikām, hormoniem, pretaudzēju preparātiem, praktiski visas hroniskās zarnu trakta slimības sagrauj tā veselo floru, mainot tās kvalitātes un/vai kvantitātes sastāvu. Progresējošā disbakterioze izjauc apmaiņas un imūnos procesus organismā, un dažos gadījumos noved pie smagiem patoloģiskiem stāvokļiem.
Vesela zarnu ekosistēmas sastāva reabilitācijai nozīmē probiotiķus un prebiotiķus.
Probiotiķi (eubiotiķi) – tie ir dzīvi mikrobu ķermeņi, kurus pielieto dziedināšanas nolūkā mikrobiotu korekcijai. Tā ir monokultūra, kura iekļauj sevī vienu sākotni: laktobakterīnu – acidofilās laktobaktērijas, bifidumbakterīnu – bifidobaktērijas bifidumu.
Pētnieki apskata fermentēto produktu spēju ārstēt veselas rindas stāvokļu un paaugstināt imunitāti infekcijas saslimšanu, tādu kā saaukstēšanās un grippa, novēršanai.
2017.gada jūnijā žurnālā Nutrients publicētajā pētījumā, zinātnieki apskatīja jogurtā atrodamo probiotiķu imunitāti stimulējošās īpašības. Viņi divpadsmit nedēļas deva pusmūža cilvēkiem vai nu probiotiķus saturošu jogurtu, vai placebo. Cilvēkiem, kuri ēda jogurtus, tika novērota šūnu daudzuma palielināšanās imūnsistēmā, kuras palīdz cīnīties ar vīrusiem.
Kā tieši strādā probiotiķi?
Dzīvās baktērijas mijiedarbojas ar mikrobiem mūsu zarnu traktā. Šie 100 triljoni mikrobu ražo vitamīnus, tādus kā B6, B12 un K; tie palīdz cīnīties ar kaitīgajām baktērijām, tādām kā zarnu nūjiņa un salmonella. Probiotiķi tāpat var pastiprināt zarnu barjeras funkciju, palīdzot novērst vīrusu un baktēriju nokļūšanu tajās.
Kad runājam par „probiotisko spēku”, tad jāsaka, ka tomēr ne visi jogurti ir vienādi. Meklējiet „dzīvās un aktīvās kultūras”. Aizmirstiet par stabilajām šķirnēm. Atdzesēšana saglabā kultūras dzīvas un svaigas.
Iegādājaties preparātus, kuri satur baktērijas lactobacillus acidophilus (l. Acidophilus) un/ vai Bifidobacterium (B. bifidum). Šīs divas baktērijas ir visstiprākās un attiecīgi visefektīvākās, kad runa iet par jūsu imūnsistēmas nostiprināšanu.
Ja jūs pērciet jogurtu, tad pievērsiet uzmanību sekojošiem rādītājiem. Tam vajag saturēt ne mazāk kā 6 gramus olbaltumu, bet ne vairāk par 200 kalorijām, 4 gramiem tauku vai 30 gramiem cukura.
Nepatīk jogurts? Tad pērciet probiotiķus saturošās diētiskās piedevas. Alternatīvs variants: kefīrs, sālīti gurķi, skābēti kāposti, kuri arī satur probiotiķus.
Ir viedoklis, ka probiotiķus nedrīkst ilgstoši lietot. Tomēr tas nemazina šo preparātu vērtību.
Bet jūs ticat, ka probiotiķi var nostiprināt imunitāti?
avots: lifter.world