2019. gada 11. un 12. martā Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica piedalījās Eiropas Savienības (ES) Vispārējo lietu padomes neformālajā sanāksmē Bukarestē, Rumānijā. Centrālais diskusiju jautājums sanāksmē bija iespējamā vienošanās par ES daudzgadu budžetu 2021.-2027. gadam.
Parlamentārā sekretāre sarunās ar pārējo dalībvalstu ministriem un delegāciju vadītājiem uzsvēra, ka viens no svarīgākajiem ES mērķiem joprojām ir dalībvalstu un reģionu sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšana jeb konverģence. “Tikai iekšēji stipra un saliedēta ES var būt konkurētspējīga globālā līmenī. Tāpēc svarīgi, lai ES valstu un reģionu sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšana tiktu atspoguļota ES daudzgadu budžetā kā horizontālā prioritāte,” sacīja parlamentārā sekretāre.
“Konverģence kā horizontālā prioritāte ietver sevī gan pietiekamu finansējumu Kohēzijas politikai un vienlīdzīgu finansējumu Kopējās lauksaimniecības politikas tiešmaksājumiem un lauku attīstībai, gan arī finansējumu Rail Baltica projektam, kas veicinās Baltijas reģiona izaugsmi,” uzsvēra Z. Kalniņa-Lukaševica.
Konverģence nozīmē arī vienlīdzīgu ES valstu un reģionu piekļuvi tādām programmām kā Apvārsnis jeb Horizon Europe, neizslēdzot izcilus zinātniekus, kas strādā salīdzinoši mazāko valstu universitātēs un pētniecības centros, no dalības kopējos ES līmeņa pētniecības projektos, diskusijā par ES daudzgadu budžetu sacīja parlamentārā sekretāre. Tas palīdzēs izmantot visas Eiropas zinātniskās ekselences potenciālu, pretējā gadījumā tiktu palielinātas atšķirības valstu sociālekonomiskās attīstības iespējām.
ES Vispārējo lietu padomes neformālās sanāksmes rīta sesija par ES budžetu bija veltīta sarunām ar Eiropas Parlamenta Budžeta komitejas priekšsēdētāju un atbildīgajiem ziņotājiem par daudzgadu budžeta pakotni. Eiropas Parlamenta pozīcijā lielā mērā atspoguļoti Latvijas interešu jautājumi, kas pagājušā gada laikā pārrunāti ar šiem Eiropas Parlamenta pārstāvjiem divpusējās sarunās, skaidrojot Latvijas intereses un nostāju.
Lai nodrošinātu finansējumu gan jaunajām ES prioritātēm, gan tradicionālajām programmām, kas pierādījušas savu efektivitāti, nepieciešams pietiekams ES daudzgadu budžeta kopapjoms.
Pēc plašās diskusijas ES Padomes prezidējošā valsts Eiropas lietu ministrs Ģorge Čiamba (George Ciamba) apliecināja, ka šī gada aprīlī tiks prezentēts atjaunots ES daudzgadu budžeta sarunu ietvardokuments. Dokumentā tiks ņemtas vērā notikušās politiskās diskusijas ministru un valstu delegāciju vadītāju starpā, kā arī tehniskās diskusijas ekspertu līmenī. Iepriekšējais sarunu ietverdokuments tika publicēts pagājušā gada novembrī Austrijas prezidentūras laikā.
Neformālajā sanāksmē dalībvalstis apmainījās viedokļiem arī par Stratēģisko programmu 2019.-2024. gadam, kuru šā gada jūnijā plānots pieņemt Eiropadomē. Latvijai svarīgie elementi jaunajā Stratēģiskajā programmā būs vienotība un konverģence, kā arī iekšēja un ārēja noturība.
Z. Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai izšķiroši ir nodrošinātu efektīvu un digitalizētu Vienoto tirgu, spēcīgu Ekonomikas un monetāro savienību un savienotu Enerģētikas savienību. Savukārt drošības un aizsardzības politikā ir jāstiprina ES loma, vienlaikus nedublējot NATO, kā arī ir nepieciešama sistemātiska pieeja hibrīdā apdraudējuma un dezinformācijas novēršanai.