Ārste bļāva: “Jūs saprotat, ka tā ir nasta dzīvei? Bērns būs kroplis!” Sākās dzemdības …

USG parādīja manāmu iekšējo orgānu palielināšanos, kā arī bērniņam nebija rociņu, kas neattīstījās.

Saņemot rezultātu, ārsts nikni mēģināja pārliecināt vecākus atteikties no bērna. `Tā ir nasta visai jūsu atlikušajai dzīvei, neesiet dīvaiņi, piedzemdēsiet veselu sīci! Kam jums TĀDAS problēmas? Iedomājieties cik daudz naudas nāksies atdot zālēm?`

Oļesja raudāja, bet Jevgēnijs bija saspringts. `Piekrītiet mākslīgajām dzemdībām un mokas beigsies pat nesākušās!`, – riebīgi runāja ārste. `NĒ` Oļesja uz sekundi bija pārsteigta, dzirdot tādu niknu Jevgēnija kliedzienu. `Mēs nepārtrauksim grūtniecību!` Un viņa pamāja piekrītot… `Labi, tā būs jūsu nasta`, – ārste pasniedza veidlapu, – `Aizpildiet un parakstieties. Mēs jūs brīdinājām par sekām. Tālāk bez pretenzijām pret slimnīcu`.

Sākās paši briesmīgākie laiki – ilgi gaidību mēneši. Oļesja gandrīz nenogāja no loga, visu laiku vēroja bērnus smilškastē. `Mūsu dēliņš nespēs tā turēt bumbu rokās… Viņš neko nespēs`, – domāja viņa.

Žeņa dzina šīs domas prom, pats uzbūvēja gultiņu bērnam, ar mīkstu audumu apdarīja visus asos stūrus, paslēpa asus priekšmetus, nopirka grāmatas un sāka tās lasīt.

Lasi vēl: Mūžībā aizsaukts Latvijā populārās šlāgermūzikas grupas līderis

Pienāca tā diena, aiz loga auksts, bet iekšā dzīvoklī pienāca lūzuma diena vienai mazai ģimenei – Oļesjai nogāja ūdeņi.

Žeņa nekavējoties veda sievu uz dzemdību namu, ārsti izdzina viņu aiz durvīm, bet viņš ļoti vēlējās atrasties viņai blakus, turot viņas roku.

Žeņa izgāja ārā, notīrīja sniegu no soliņa un apsēdās gaidot brīnumu, lūdzot Dievu.

Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk