47% iedzīvotāju paredz, ka viņiem personīgi, bet 31% – ka Latvijai nākamais gads būs labāks par šo gadu
2018. gada decembrī pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati liecina, ka gada nogalē 29% iedzīvotāju šo gadu Latvijai novērtē kā labāku, tikai 10% uzskata, ka tas ir bijis sliktāks, bet 56% domā, ka tas ir bijis tāds pats kā iepriekšējais.
Šie vērtējumi ir ievērojami labāki nekā pagājušā gada nogalē iegūtie. Pirms gada pozitīvas atbildes sniedza par 7 procentu punktiem mazāk iedzīvotāju – t.i. 22% iedzīvotāju 2017. gadu Latvijai vērtēja kā labāku par iepriekšējo, bet 13% to vērtēja kā sliktāku, kas ir nedaudz vairāk nekā šī gada nogalē iegūtie 10% negatīvo vērtējumu. Kopumā šī gada nogalē ir iegūti pēdējā desmitgadē pozitīvākie vērtējumi.
Vēsturiski vissliktākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2009. gada nogalē, kad kopumā tikai 4% iedzīvotāju 2009. gadu Latvijai vērtēja kā labāku nekā iepriekšējo, bet 79% – kā sliktāku.
Savukārt vēsturiski vislabākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2003. gada nogalē, kad kopumā 35% aptaujāto uzskatīja, ka 2003. gads Latvijai ir bijis labāks par iepriekšējo, bet tikai 13% – ka sliktāks. Tāpat ļoti pozitīvu vērtējumu saņēma 2006. gads, kad 34% uzskatīja, ka
tas ir bijis labāks, bet 17% – ka sliktāks par iepriekšējo gadu.
Savukārt iedzīvotāju izteiktās prognozes par to, kāds Latvijai varētu būt nākamais gads, liecina par pavisam nelielu optimisma sarukumu, salīdzinot ar atbildēm, kādas par tuvāko nākotni tika sniegtas pagājušā gada nogalē.
Prognozējot, vai Latvijai 2019. gads būs labāks, sliktāks vai tāds pats kā šis gads, kopumā 30% iedzīvotāju paredz, ka tas būs labāks, tikai 8% uzskata, ka tas būs sliktāks, bet 48% domā, ka tas būs tāds pats kā 2018. gads.
Salīdzinājumam, pagājušā gada nogalē kopumā 31% iedzīvotāju prognozēja, ka 2018. gads Latvijai būs labāks, 7% domāja, ka sliktāks, bet 46% paredzēja, ka tas būs tāds pats kā tobrīd aizejošais – 2016. gads.
Interesanti, ka šī gada nogales pesimistu īpatsvars (8%) ir otrs vēsturiski vismazākais kopš 1999. gada, kad tika uzsāktie regulārie gada beigu noskaņojumu mērījumi. Vēl mazāk pesimistu bija tikai
pagājušā gada nogalē (7%).
Vēsturiski vispesimistiskākās nākamā gada prognozes savai valstij Latvijas iedzīvotāji sniedza 2008. gada nogalē, kad tikai 11% iedzīvotāju prognozēja, ka nākamais gads Latvijai būs labāks par aizejošo, bet 52% paredzēja, ka tas būs sliktāks. Lai gan nedaudz labāka, tomēr vēl aizvien ļoti pesimistiska bija arī 2009. gada nogale, kad 12% iedzīvotāju prognozēja, ka nākamais gads Latvijai būs labāks par aizejošo, bet 43% paredzēja, ka tas būs sliktāks.
Savukārt visoptimistiskāk Latvijas iedzīvotāji nākotnē ir raudzījušies pagājušās desmitgades pirmajā pusē, kad 2002. un 2004. gada nogalēs attiecīgi 42% un 43% iedzīvotāju prognozēja, ka nākamais gads Latvijai būs labāks par aizejošo, bet tikai 11% un 13% – ka sliktāks.
Līdzīgi kā citos kopš 1999. gada veiktajos mērījumos, prognozējot savu personīgo nākotni,
iedzīvotāji ir krietni optimistiskāki nekā domājot par valsti.
Iedzīvotāju izteiktās prognozes par to, kāds viņiem personīgi būs 2019. gads – labāks, sliktāks vai tāds pats kā šis, liecina, ka kopumā 42% paredz, ka nākamais gads būs labāks, tikai 4% uzskata, ka tas būs sliktāks, bet 37% domā, ka tas būs tāds pats kā 2018.gads.
Tas ir lielāks mazāks optimisms, nekā pagājušā gada nogalē paustais, kad 47% prognozēja, ka
nākamais gads viņiem personiski būs labāks, 4% domāja – ka sliktāks, bet 31% paredzēja, ka tas
būs tāds pats kā 2017. gads.
Arī prognozējot savu personīgo nākotni, gan šogad, gan pagājušogad decembrī ir vērojams vēsturiski vismazākais pesimistu īpatsvars (tikai 4%), kopš tika uzsāktie regulārie gada beigu noskaņojumu mērījumi. Līdzīgi zems pesimisma līmenis bija vērojams pirms 3 gadiem – 2015. gada
nogalē, kad 5% iedzīvotāju paredzēja, ka nākamais gads viņiem personīgi būs sliktāks.
Vēsturiski vispesimistiskākās personīgas nākotnes prognozes Latvijas iedzīvotāji sniedza 2008. gada nogalē, kad tikai 18% iedzīvotāju paredzēja, ka nākamais gads viņiem personīgi būs labāks par aizejošo, bet 36% prognozēja, ka tas būs sliktāks. Lai gan nedaudz labāka, tomēr vēl aizvien ļoti
pesimistiska bija arī 2009. gada nogale, kad 22% iedzīvotāju prognozēja, ka viņiem personīgi
nākamais gads būs labāks par aizejošo, bet 31% paredzēja, ka tas būs sliktāks.
Savukārt visoptimistiskāk Latvijas iedzīvotāji savā personīgajā nākotnē ir raudzījušies 2004. gada
nogalē, kad 56% iedzīvotāju prognozēja, ka nākamais gads viņiem personīgi būs labāks par
aizejošo, bet tikai 9% – ka sliktāks.
2018. gada decembra aptaujas tehniskā informācija
Aptaujā izmantotie jautājumi:
”Kāds, Jūsuprāt, Latvijai bija aizejošais 2018. gads – labāks, sliktāks vai tāds pats kā iepriekšējais 2017.
gads?”
„Vai, Jūsuprāt, 2019 .gads kopumā Latvijai būs labāks, sliktāks vai tāds pats kā 2018.gads?”
”Kā Jūs domājat, vai 2019. gads personīgi Jums būs labāks, sliktāks vai tāds pats kā 2018. gads?”
Dati iegūti SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās.
Aptaujas veikšanas laiks: 01.12.2018. – 15.12.2018. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi kopumā tika
aptaujāti 1017 respondenti vecumā no 18 līdz 75 gadiem visā Latvijā. Izlase ir reprezentatīva attiecībā pret
ģenerālo kopumu. Pētījuma statistiskā kļūda ir + / – 3% robežās.
Aptaujas veicējs
Sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS
Baznīcas iela 32-2, Rīga, Latvija, LV-1010
Tālr.: 67 312 876, fakss: 67 312 874
E-mail: [email protected]
www.skds.lv