Izrādās viņu klasifikatorā neuzrāda tādu tautību, kāda ir manam līgavainim. Darbinieki piedāvāja ierakstīt nezināmu tautību, pret ko mēs iebildām. Laiks gāja, ciemiņi nervozēja, jo nesaprata, kur esam palikuši. Un mans noskaņojums MANĀ KĀZU DIENĀ pamazām bojājās. Pēc mirkļa visā šajā procesā pievienojās vadītāja vietnieks Miervaldis Jenčs, uzspiežot savus skaidrojumus un izsakot aizskarošus komentārus, kā piemērām: “Ka es varēju braukt precēties uz Āfriku”.
Pēc tam manam līgavainim atkārtoti palūdza uzrādīt uzturēšanās atļauju, kura tika iesniegta jau iepriekš un ar datumiem viss bija kārtībā. Bet darbinieku pamatojums bija; “Ja nu kaut kas ir mainījies”. Kad jau biju nokaitināta dēļ šiem visiem birokrātiskajiem procesiem, man paziņoja, ka nav jau nekas traks, ja laulības apliecībā neparādās tautība.
Rodas jautājums, kāpēc ŠO visu vajadzēja, kāpēc bija nepieciešams bojāt mūsu kāzu dienu un tik ļoti nokavēt ceremonijas sākšanos (30 minūtes)? Līdz ar ko nokavējām ierašanos viesu namā…
Jāpiebilst, ka mūsu liecinieks arī bija ārzemnieks. Ļoti nekorekti izskanēja ceremonijas vadītāja Miervalža Jenča uzdotais jautājums svinīgā pasākuma laikā, vai mūsu laulības apliecību var uzticēt lieciniekam.
Ļoti skumji, ka šādās iestādēs strādā cilvēki kā Miervaldis Jenčs, kas nemāk cienīt citu cilvēku īpašās dienas. Ne jau samākslotās un salkanās runas rada prieka sajūtu, bet gan cilvēcīga attieksme. Iestādes vadībai būtu vērts aizdomāties, vai Miervaldim Jenčam šī ir īstā darba vieta!
Lasi arī: Vīrietis vienlaikus zaudē sievu un nedzimušo meitiņu. Sirdi plosošs notikums, ko nav pelnījis neviens
Un ņemot vērā to, ka puse no mūsu viesiem bija ārzemnieki, un dzimtsarakstu nodaļa par to tika laicīgi informēta, beigās, iepriekš sagatavots teksts angļu valodā, bija jālasa manam viesim.
Prieks, ka turpmākie dienas notikumi kompensēja Rīgas pilsētas Vidzemes dzimtsarakstu nodaļā piedzīvoto,” raksta sieviete.
Vajadzēja laulāties baznīcā,tad viss būtu kārtībā.