Inga Ābele “JŪRAS VĒJŠ” No latviešu valodas tulkojis Roalds Dobrovenskis
Atmosfēras spiediena svārstības divās daļās
Pirmizrāde – 30.03.2019.
Režija un skatuves kustība – Māra Ķimele
Scenogrāfija – Reinis Suhanovs
Kostīmi – Ilze Vītoliņa
Gaismas – Jevgeņijs Vinogradovs (Krievija)
Izrādē skan grupas “Instrumenti” mūzika.
Lomās: Andris Bulis, Dana Bjorka, Jana Herbsta, Mārtiņš Vilsons, Anatolijs Fečins, Jeļena Sigova, Aleksandrs Maļikovs, Nataļja Smirnova / Anna Nele Āboliņa.
Mēs visi, kas dzīvojam Baltijas jūras krastā, pazīstam jūras vēja spēku. Tas piepūš buras un jauc plānus, atnes lietu un izdzenā mākoņus, sajauc matus un atstāj uz lūpām sāls garšu, bet galvā – domas par pārmaiņām. Jūras vējš neuzklausa argumentus un neņem vērā veselo saprātu. Nu gluži kā mīlestība.
…Kapteinim Dzelmem pieder jahta “Magdalēna”, viesu nams “Kaija” un sieva Vilma. Tas ir, sieva, protams, viņam nepieder, viņa vienkārši ir. Un rodas jautājums: ko gan viņa vēlas?
…Magdalēnai ir bizness, Kārlis un atmiņas. Vai šajā rindā nav kaut kā lieka?
…Dorota ir nodzīvojusi kopā ar vīru trīsdesmit divus gadus. Vai gan viņš joprojām var viņu ar kaut ko pārsteigt?
…Adams sievas dēļ ir atteicies no jūras. Kādu izvēli viņš izdarīs nākamreiz?
…Helēnai bija bāka, pavasaris un naktis. Kas notiks tālāk?
Inga Ābele prot stāstīt dzīvus stāstus par dzīviem cilvēkiem – stāstus, kas ir tuvi un saprotami, tāpēc neskatoties uz notikumu asumu, spriedzi un neparedzamību neviens neteiks: “Tā nenotiek!” “Jūras vējš” nav izņēmums: varoņos ir viegli atpazīt, ja ne sevi, tad draugus un kaimiņus. Un vēl šeit, tāpat kā dzīvē, ir savijies aizskarošais un aizkustinošais, rupjais un maigais, skumjais un smieklīgais…
Lugu „Jūras vējš” teātrim piedāvāja Māra Ķimele, un krievu valodā tā tiek iestudēta pirmo reizi – tulkojis Roalds Dobrovenskis, kurš nu jau ne pirmo reizi ir palīdzējis latviešu autoru personāžiem runāt krievu valodā. Bez teātra aktieriem iestudējumā piedalās tādi populāri aktieri kā Andris Bulis un Mārtiņš Vilsons (labi pazīstami ne tikai teātra mīlētājiem, bet arī kino filmu un televīzijas seriālu cienītājiem), kā arī jaunā aktrise Anna Nele Āboliņa.
INGA ĀBELE – prozaiķe, dramaturģe, dzejniece. Beigusi Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra un TV dramaturģijas nodaļu (2001). Pirmā stāstu grāmata „Akas māja” iznākusi 1999. gadā. 2000. gadā tiek izdota dzejas grāmata „Nakts pragmatiķe”, 2000.gadā tika sacerēta luga “Tumšie brieži”, bet 2001. gadā – romāns „Uguns nemodina”. Kopš tā laika interese par Ingas Ābeles daiļradi pastāvīgi pieaug ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā.
2003. gadā Inga ir saņēmusi Literatūras gada balvu par dramaturģiju un 2004. gadā Literatūras gada balvu par īsprozas krājumu „Sniega laika piezīmes”, bet 2008. gadā – par romānu „Paisums”. 2009. gadā par šo romānu ieguvusi arī Baltijas Asamblejas balvu literatūrā.
21. gadsimta otrajā gadu desmitā Inga Ābele pamatā pievēršas lielformāta prozas darbiem. Romāns “Klūgu mūks” (2014) ieguva Latvijas Literatūras gada balvu, kā arī LTV balvu “Kilograms kultūras” kā labākā 2014. gada grāmata (uzvarētāju noteica skatītāju balsojums). 2017. gadā romānu sērijā “Mēs. Latvija. XX gadsimts” tika izdots Ingas Ābeles romāns “Duna”.
ROALDS DOBROVENSKIS – rakstnieks, dzejnieks, žurnālists, tulkotājs. Dzimis Jeļecā (Ļipeckas apgabalā, Krievija), dzīvojis un strādājis Habarovskā, bet pēc Augstāko literāro kursu beigšanas (Maskava, 1973-1975) dzīvo Latvijā. Viņa literārās darbības sākums notika 1950. gadu beigās; tagad – Krievijas un Latvijas Rakstnieku savienību loceklis. Latvijas Zinātņu akadēmijas goda biedrs (2002), Latvijas Ministru kabineta prēmijas (1999) un prēmijas „Par ieguldījumu literatūrā” (2006) laureāts.
MĀRA ĶIMELE absolvējusi Maskavas Teātra Mākslas institūta (GITIS) Režijas fakultāti (A.Efrosa meistardarbnīca), kopš 1996. gada pasniedz aktiermeistarību Latvijas Kultūras akadēmijā un uzaudzinājusi ne vienu vien aktieru un režisoru paaudzi. Kā režijas un aktiermeistarības profesore docējusi kursus Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijā un Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas nodaļā. Iestudējusi vairāk kā 100 izrādes un ieguvusi daudzas balvas, tai skaitā Eduarda Smiļģa balvu un Kultūras ministrijas balvu par ieguldījumu latviešu kultūrā. Kopš 1993. gada M. Ķimele ir režisore Jaunajā Rīgas teātrī. Arī iestudēja izrādes ASV, Igaunijā, Lietuvā, Vāñijā, Armēnijā, Slovēnijā, sniedza meistarklases Polijas, Vācijas, Krievijas, Somijas, Lietuvas Teātra augstskolu studentiem. Dalība ar iestudējumiem starptautiskos teātra festivālos Ungārijā, Zviedrijā, Lietuvā, Igaunijā, Ķīnā, Lielbritānijā, Krievijā, Vācijā, Norvēģijā, Marokā.
Rīgas Krievu teātrī iestudēja Ņ. Berberovas darbu “Maza meitenīte”(1997).
REINIS SUHANOVS ir scenogrāfs un režisors. Absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas nodaļu (2008), Latvijas Kultūras akadēmijā apguvis Dramatiskā teātra režijas programmu (2013). Bijis Valmieras drāmas teātra galvenais mākslinieks (2011-2013). 2015. gadā izveidojis Valmieras vasaras teātra festivālu un ir tā direktors. 2018. gadā pievienojies Nacionālā teātra kolektīvam.
Scenogrāfijas jomā ir viens no savas paaudzes līderiem, kurš nopietnu starptautisku atzinību – balvu kā daudzsološākais jaunais scenogrāfijas talants pasaulē – ieguvis, vēl būdams Andra Freiberga students (Prāgas scenogrāfijas kvadriennālē (2007)
Radījis scenogrāfiju vairāk kā 60 izrādēm Latvijā un ārzemēs, operu iestudējumiem, bijis mākslinieks Dziesmu un deju svētku deju lieluzvedumiem, iekārtojis telpu Žaņa Lipkes muzejam Ķīpsalā.
Rīgas Krievu teātri noformē izrādi pirmo reizi.
ILZE VĪTOLIŅA absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Modes dizaina nodaļu, 2003. gadā ieguva maģistra grādu; pilnveidojusi prasmes animācijas meistardarbnīcās Dānijā. Ilze ir viena no Latvijas vadošajām kostīmu māksliniecēm un vairākas reizes ieguvusi “Spēlmaņu nakts” balvu; kostīmu māksliniece Latvijas Dailes teātrī; žurnāla UNA stiliste, māksliniece vairākām animācijas filmām un grāmatām, kopš 2001. gada pasniedzēja Latvijas Mākslas akadēmijas Modes dizaina nodaļā.
Veidojusi tērpus vairāk nekā 200 izrādēm. Regulāri sadarbojas ar Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātri.
JEVGEŅIJS VINOGRADOVS (Maskava) – teātra “Lenkom” un elektroteātra “Staņslavskij” galvenais gaismu mākslinieks, Krievijas teātra mākslinieku savienības loceklis, “Zelta maskas” balvas un “Teātra muzikālā sirds” balvas ieguvējs.
2006. gadā absolvējis Maskavas Mākslas teātra skolas studijas (Damira Ismagilova studija) iestudēšanas fakultāti. Kā gaismu mākslinieks noformējis vairāk kā 120 izrādes Krievijā un ārzemēs, vairākkārt sadarbojies ar Dailes teātri.
Viņš ir Maskavas Mākslas teātra skolas studija iestudēšanas fakultātes un Teātra un mākslas koledžā Nr. 60 gaismu režijas nodaļas pasniedzējs. Strādā kā gaismu mākslinieks Krievijas Teātra mākslas universitātes (GITIS) režijas fakultātē. Vada apmācību seminārus.