No pieklājīga pensionāra līdz ubaga statusam
Pēdējo desmit gadu laikā Krievijas rubļa vērtība attiecībā pret eiro ir milzīgi kritusies. Ja 2012. gada februāra beigās viens eiro bija ekvivalents 39,04 rubļiem, tad šī gada februāra pēdējā diena jau pēc oficiālā kursa – 115,48 rubļiem. Pēdējās nedēļas pēc Ukrainas kara Krievijas rubļa vērtība katastrofāli kritusies. Ja 9. februārī, kad Latvijā saņemtās Krievijas pensijas pārrēķināja uz eiro, viens eiro atbilda 85,89 rubļiem, tad 28. februārī jau 115,48 eiro.
Krievijā vidējā pensija ir mazliet vairāk par 10 000 rubļiem. 2012. gada februāra beigās 10 000 rubļi bija līdzvērtīgi 256,14 eiro, 2018. gadā – 145,45, 2020. gadā – 135,86, bet šogad 9. februārī – 116,93 eiro. Bet šogad februāra beigās jau tikai 86,89 eiro.
Pieņemsim, ka Latvijā dzīvojošais Krievijas pensionārs saņem vairāk – 20 000 rubļus. Pēdējo desmit gadu laikā šī summas vērtība attiecībā pret eiro katastrofāli kritusies – no 512 eiro 2012. gada 28. februārī līdz 173 eiro šobrīd. Tas nozīmē, ka Latvijā cilvēks, kurš pārtiek tikai no Krievijas pensijas, no samērā pieklājīgas pensijas saņēmēja kļuvis teju vai par pēdējo nabagu.
Nākamais Krievijas pensiju sūtījums – maijā
Krievijas Federācija VSAA pārskaitījumus saviem pensionāriem rubļos veic reizi trijos mēnešos. Tas nozīmē, ka arī šie pensionāri pensiju saņem reizi ceturksnī. Pēdējo reizi šo pensiju, saskaņā ar Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā, kas stājās spēkā pirms 11 gadiem, pārskaitīja 9. februārī, kad viens eiro pēc oficiālā kursa atbilda 85,89 rubļiem. Pēc šī kursa ar VSAA starpniecību līdz 19. martam pensiju saņems visi Krievijas pensionāri.
Cik liela tā būs nākotnē, rādīs laiks. Paredzēts, ka nākamo pensiju pārskaitījumu no Krievijas par 2022. gada otro ceturksni (aprīli, maiju, jūniju) Latvija saņems maijā, un šobrīd neviens vēl nevar pateikt, kāds tad būs valūtas kurss un kā strādās pret Krievijas Centrālo banku ieviestās sankcijas.
Labklājības ministrija pieļauj, ka pēc dažiem mēnešiem Latvijā dzīvojošiem Krievijas pensionāriem varētu rasties izdzīvošanas problēmas. Ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Aiga Ozoliņa teikusi, ka ministrija strādās pie informatīvā ziņojuma valdībai, kur, atbilstoši situācijas turpmākai attīstībai, tiks piedāvāti risinājumi. Tomēr “neviens neatļaus, lai šie cilvēki paliek bez nekā”, teikusi Ozoliņa. Viņa tv3.lv sacījusi, ka ministrija strādās pie informatīvā ziņojuma valdībai, kur, atbilstoši situācijas turpmākai attīstībai, tiks piedāvāti risinājumi.
Pašreiz pensionāriem, kas pensijas saņem tieši no Krievijas, problēmu gadījumā nav vis jāvēršas Latvijas iestādēs, bet gan Krievijas Federācijas Pensiju fondā vai Krievijas vēstniecībā, iesaka Ozoliņa.
Krievijas pilsoņi Latvijā atbalsta Putinu
Te vietā piebilst, ka vairums Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu, kuru starpā ir arī ne mazums Krievijas pensiju saņēmēju, ir atbalstījuši Kremļa saimnieka Vladimira Putina politiku un līdz ar to arī pastarpināti veicinājuši Krievijas pensionāru nedienas.
Lasi vēl: Vaikule raudot stāsta par zvanu no Ukrainas
2018. gada pavasarī Krievijas diplomātiskajās pārstāvniecībās Latvijā kaimiņvalsts prezidenta vēlēšanās piedalījās 20 667 Krievijas pilsoņu, no kuriem 94,88% balsoja par Putinu. Savukārt 2020. gada vasarā 92,7% no 10 147 Krievijas pilsoņiem Latvijā, kuri piedalījās referendumā par grozījumiem Krievijas konstitūcijā, tos atbalstīja, tādējādi Putinu faktiski pasludinot par “prezidentu uz mūžu”.
Avots: https://jauns.lv
[…] Latvijā dzīvojošie Krievijas pensionāri kļūst par nabagiem […]