Ņirgāšanās izglītības vidē ir diezgan bieža parādība, tāpēc trīs ministriju pārstāvji ir nolēmuši izstrādāt kopējas vadlīnijas, lai ņirgāšanos mazinātu. Kopīgiem spēkiem plānots panākt to, ka bērnu apsaukāšana, pazemošana, fiziska ietekmēšana un cita negatīva ietekme kļūta mazāka. Nav pieļaujamas situācijas, ka, piemēram, puisēnam nomirst kāds no vecākiem, bet cits vienaudzis par to publiski priecājas.
Izglītības un zinātnes ministriju šajā darbā pārstāv Izglītības kvalitātes valsts dienesta eksperts Jānis Mihailovs. Viņš sarunā ar portālu Jauns.lv pastāstīja, ka aina ar ņirgāšanos Latvijas izglītības iestādēs ir raiba.
Ne tikai apsaukāšanās
“Ir diezgan daudz gan starptautisku, gan vietēju pētījumu, kas liecina, ka mēs dažreiz esam pirmie, bet dažreiz esam starp pirmajiem kontekstā ar ņirgāšanos izglītības vidē un ne tikai tajā. Ņirgāšanās šajā gadījumā tiek saprasta ļoti plaši. Tā ir gan apsaukāšanās, gan pazemošana, gan negatīva rakstura izpausmes interneta vidē.”
Ņirgāšanās ietver gan to, ka bērni viens otru apsaukā dzīvnieku vārdos, piemēram, par cūku, kā arī to, ka viņi lamājas daudz rupjākos vārdos. Tāpat ņirgāšanās ir tad, kad tiek sūtīts simtiem un tūkstošiem e-pasta vēstuļu, kurās ir negatīvs teksts un fotogrāfijas.
Rupji smejas par klasesbiedra vecāka nāvi
Ir arī zināmi gadījumi, kad kāds bērns pārdzīvo viena vecāka nāvi, bet cits vienaudzis publiski pasaka, ka priecājas par klasesbiedra tēta vai mammas nomiršanu, jo tas ir labi, kā arī atļaujas ar necenzētiem vārdiem komentēt šo skumjo situāciju.
Tie ir arī fiziski kautiņi un bērnu apsaukāšana, pazemošana saistībā ar kādām fiziskām, vizuālām atšķirībām. Tāpat negantības mēdz darīt tāpēc, ka upura ģimene ir nabadzīga vai nelabvēlīga. Arī fiziski vājākus bērnus mēdz negatīvi ietekmēt. Tāpat raksturu nesaderība var veicināt ņirgāšanos.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk