Skolu tīkla sakārtošana ir būtisks izaicinājums ne tikai Talsu novadā, bet visā Latvijā. Nonākot situācijā, kad skolēnu skaits acīmredzami samazinās, nepieciešams aizvien vairāk apvienoto mācību stundu un aizvien lielāks pašvaldības
finansējums mācību procesa nodrošināšanai, Talsu novada dome ir spiesta lemt par sabiedrībā nepopulāriem jautājumiem. Nākamajā mācību gadā izmaiņas piedzīvos Virbu pamatskola, bet 2020. mācību gadā, ja situācija neuzlabosies, arī Vandzenes pamatskola. Abas mācību iestādes tad nodrošinās skolēnu izglītošanu no 1. līdz 6. klasei līdzšinējo deviņu klašu vietā.
Jebkura reorganizācija izraisa sekas vietējā kopienā –
ar tādu pārliecību jautājumu par šo divu mācību iestāžu reorganizāciju atbalstīja Talsu novada domes deputāti. Ja Virbu pamatskolas nākotne lēmuma pieņemšanas gadījumā jau ir izlemta – no 2019. mācību gada te skolas programmu apgūs skolēni no 1. līdz 6. klasei, tad Vandzenes pagasta iedzīvotājiem vēl būs dots gads laika, lai saprastu, vai vietējā skolā var būt nepieciešamais bērnu skaits līdzšinējā mācību procesa nodrošināšanai.
„2018. gadā valstī ir reorganizētas 64 skolas. Mēs šo situāciju esam vērtējuši kopskatā ar visām novada skolām, ir jau pieņemts lēmums, ka nākamajā mācību gadā tiks aizvērta Talsu 2. vidusskolas filiāle „Laidzes pamatskola”. Esam rūpīgi izanalizējuši Virbu un Vandzenes pamatskolas datus un esam secinājuši, ka jāpieņem konkrēti lēmumi. Izprotu emocionālos un praktiskos apstākļus, ko šādi lēmumi nes mūsu iedzīvotājiem, bet nevaram pievērt acis un izlikties, ka esošā situācija ir citāda,” uzskata Talsu novada domes priekšsēdētājs Dainis Karols, vienlaikus uzsverot, ka izglītības iestāžu reorganizācija rada citus jautājumus, ko atbildīgajiem speciālistiem nāksies risināt.
Izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Katlaps uzsvēra, ka dati analizēti vairākus gadus, lai pēc iespējas ilgāk nelielajām skolām būtu iespēja īstenot pašreizējās skolas programmas.
„Vienmēr cenšamies visu izrēķināt līdz pēdējam un tikai tad, kad jūtam, ka ilgāk gaidīt vairs nevar un ir kas jādara, tad to cenšamies paveikt pēc iespējas nesāpīgāk. Skolēnu skaits ir samazinājies visās novada mazajās skolās, tas vairāk vai mazāk paliek esošajā līmenī tikai Talsu pilsētas skolās, kur mācās arī bērni no citām novada teritorijām,” teica U. Katlaps.
Uz skolām neskatāmies kā uz biznesa projektiem – uzsvēra D. Karols, norādot, ka citādi daļu no izglītības iestādēm nāktos pilnībā likvidēt.
„Šie lēmumi nav viegli, ir sāpīgi apzināties, ka mums tie ir jāpieņem, tomēr vienā brīdī nonākam līdz robežai, kad saprotam – citu iespēju nav,” sacīja priekšsēdētāja vietnieks Normunds Tropiņš.
No diviem līdz desmit bērniem –
tāds ir skolēnu skaits Virbu un Vandzenes pamatskolas 1.–9. klasē.
Izglītības pārvaldei izanalizējot skolēnu skaita tendenci Virbu pamatskolā līdz 2022. gadam, redzams, ka mācības 1. klasē varētu uzsākt no četriem līdz sešiem bērniem, bērnu skaita samazināšanās Virbos vērojama jau vairākus gadus. Ja 2015. gadā šeit mācījās ap simts bērnu, tagad – nedaudz virs 50. Sarūk arī pirmsskolas izglītības iestādes apmeklētāju skaits, un no tiem aptuveni 60% skolas gaitas turpina Virbu pamatskolā, pārējie iestājas citviet. U. Katlaps norādīja, ka Virbu pamatskolas izglītības kvalitāte ir laba, tā ir vidēji virs Talsu novada rādītājiem, tomēr rezultāti fiksēti, kad klasē mācījās desmit un vairāk bērnu.
Savukārt Vandzenes pamatskolā šogad iztrūkst pat vesela klase – mācības 8. klasē neuzsāka neviens izglītojamais.
Virbu un Vandzenes pagasta iedzīvotāji izteica bažas, ka, samazinot klašu skaitu līdz 6, skolēnu skaits saruks vēl dramatiskāk, jo vecāki izvēlēsies bērnu laist citās izglītības iestādēs, kur šis process nodrošināts līdz 9. klasei. Talsu novada pašvaldības pārstāvji norādīja, ka nav pareizu vai nepareizu lēmumu, jo katrs vecāks izvērtē, kas būtu labāks viņa bērnam. Ja skolas sniegtā izglītības kvalitāte ir laba, arī ārpusklašu nodarbību klāsts ir gana plašs, tad nebūtu iemesla neizvēlēties dzīvesvietai tuvāko mācību iestādi.
Interešu izglītības plašais piedāvājums, vecāku darbavietas, dzīvesvietas maiņa –
tie ir daži no faktoriem, kādēļ vecāki izvēlas bērnus laist skolās citur, ne vietējā skolā.
Īpaši izteikti šis process vērojams Vandzenes pagastā, kur pirmsskolas izglītības iestādē ir gana pietiekams bērnu skaits, bet tikai pavisam nedaudzi no tiem izglītību turpina Vandzenes pamatskolā. Tieši tādēļ Talsu novada domes un pašvaldības pārstāvji aicina iedzīvotājus mobilizēt spēkus un ar savu izvēli nākamajā mācību gadā apliecināt, ka šeit nepieciešama izglītības iestāde līdz 9. klasei. Tomēr nevienam arī nav jājūtas vainīgam, ja viņa izvēle atšķiras.
Lai skolas mācību process noritētu veiksmīgi, Virbu un Vandzenes pamatskolas katrā klasē vajadzētu mācīties vidēji deviņiem desmit bērniem. Mazais bērnu skaits nes līdzi virkni seku: apvienotas mācību stundas, kuru skaits esošajos apstākļos ik gadu pieaugs, pašvaldības līdzfinansējuma palielināšanās mācību procesa nodrošināšanai. Ja apvienotās stundas sportā, mājturībā vai sociālajās zinībās var būt ieguvums, tad matemātikā, latviešu valodā tās vairs nav tik viennozīmīgi vērtējamas. Pilnvērtīga mācību procesa nodrošināšanai šajās skolās aizvien palielinās nepieciešamais pašvaldības finansējums. Šobrīd tas ir jau vairāk nekā 1000 eiro mēnesī.
Finansējuma jautājums īpaši aktuāls ir kļuvis 2018. gadā. Ja līdz tam valsts nodrošināja noteiktu mērķdotāciju apjomu, ko novads varēja pārdalīt no lielākajām mācību iestādēm mazākajām, tad 2018. gadā šāda pārdale valstiskā līmenī tika aizliegta. Tas nozīmē: katrai izglītības iestādei viss nepieciešamais jānodrošina piešķirtā finansējuma apmēros vai arī pašvaldībai jāpiešķir papildu finansējums. „Vienīgā iespēja ir pašvaldībai nākt palīgā un daļēji finansēt mācību procesu. Pašvaldība to arī šajā mācību gadā dara, piešķirot nepieciešamo summas starpību pedagogu atalgojumam. Jāsaprot, ka tas nav ilgtermiņa risinājums un šāds pašvaldības finansējums, bērnu skaitam samazinoties, ar laiku būs nepieciešams lielāks un arī citām skolām. Varam nonākt līdz absurdam, ka tas tad būtu jau pašvaldības, nevis valsts finansēts pedagogu atalgojums,” situāciju skaidroja Izglītības pārvaldes vadītājs.
„Nodrošinot mācību procesu šajās izglītības iestādēs no 1. līdz 6. klasei, nebūs jāapvieno tik daudz mācību stundu, kā tad, ja skolēnu skaits nepalielinātos un izglītības process tiktu nodrošināts līdz 9. klasei. Kad vienā klašu grupā ir daudz apvienoto stundu, kur svarīgs ir individuālais darbs ar katru skolnieku, var kristies arī iegūtās izglītības kvalitāte,” piebilda Uldis Katlaps.
Iecerētā reorganizācija paredz nodrošināt
Virbos (no 2019. mācību gada) un Vandzenē (no 2020. mācību gada) izglītības iegūšanu bērniem līdz 6. klasei, bet vecāko klašu audzēkņi izglītību varēs iegūt citā skolā, izdarot savu izvēli. „Tur, kur katrai ģimenei, katram skolēnam tas ir izdevīgāk,” piebilda U. Katlaps.
Pārmaiņas, iespējams, piedzīvos ne tikai vecāki un skolēni, bet arī pedagogi, kuri strādā ar skolēniem no 7. līdz 9. klases posmā.
Reorganizējot skolas līdz 6. klasei, izdosies nodrošināt daudz stiprāku un kvalitatīvāku izglītības procesu attiecīgajā vecuma posmā. Nav pamata arī vecāku bažām par transporta satiksmi. Talsu novada pašvaldības speciālisti jau strādā, lai izveidotu atbilstošu transporta maršrutu, lai ikvienam bērnam būtu iespēja droši un laikus nokļūt izvēlētajā mācību iestādē. „Domājam, kā nodrošināt pēc iespējas kvalitatīvāku transporta kustību, izskatām dažādus variantus, arī sadarbību ar transporta pārvadātājiem,” informēja Izglītības pārvaldes vadītājs.