Pievērsiet tām īpašu uzmanību.
Pievērsiet tām īpašu uzmanību.Atcerieties, ka nav nekā slikta, ja laiku pa laikam tā jūtaties.
Atbildot uz konkrētiem notikumiem mūsu dzīvē – piemēram, tuva cilvēka nāve, šķiršanās, darba zaudējums vai citas dzīves traģēdijas, mēs, kā likums, izjūtam depresiju.
Šīs sajūtas bieži rodas bez jebkāda iemesla. Tās var pārņemt kādu, kad tas vienkārši dzīvo normālu dzīvi, nedarot neko īpašu.
Tādos brīžos liekas, ka nekam nav nozīmes. Melnais caurums, kurā nonāk cilvēks, ar katru dienu paliek arvien lielāks un lielāks, un cilvēks neko nevar izdarīt, lai to apturētu.
Un tā, kad tad īsti depresija ir visstiprākā? Piesargieties no šiem 10 simptomiem, kurus varētu ignorēt.
10. Pastāvīgas skumjas, trauksme vai “tukšums”.
Nopietna depresīva epizode var iekļaut sekojošus simptomus: pastāvīgas skumjas, trauksmi vai “tukšumu”, izmisumu, pesimismu.
Vēl novērojams arī enerģijas trūkums, pastāvīgs nogurums, “palēlinājuma” sajūta. Šis simptoms vienmēr rodas depresijas sākumā, bet tas nav tik bīstams, kā jums liekas.
Jums noteikti vajag atjaunoties. Tā kā nekaunieties iziet pastaigā, nodarboties ar sportu vai organizēt pikniku kopā ar draugiem.
Šajā situācijā jāatzīmē, ka ir ļoti noderīgi atrasties draugu vai tuvinieku lokā.
9. Bezcerīguma sajūta/pesimisms.
Negatīva prognoze: jūs domājat par slikto, jūs esat tik pesimistisks, ka zaudējat jebkādu cerību.
Tagad jūs iekrītat depresijā. Depresija: nākotne izskatās bez prieka, jūs esat depresijā un jūtaties bezcerīgi.
Šajā situācijā vienmēr ieteicams vērsties pie speciālista.
8. Vainas vai nederīguma sajūta.
Ar depresiju slimojošie, kā likums, sajūt nederīgumu vai vainas sajūtu.
Tā var sevī ietvert ārkārtīgi negatīvu paša nozīmīguma novērtējumu, pagātnes nenozīmīgo kļūdu pārvērtēšanu.
Mums ir jāsamierinās ar domu, ka tādas domas ir ceļš uz nekurieni.
7. Intereses vai baudas zudums no hobija vai nodarbes, kas reiz tika praktizēta, tai skaitā sekss.
Angedonija ir viens no galvenajiem simptomiem depresijas traucējumu slimniekiem (MDD).
Cilvēki ar klīnisko depresiju vairāk neinteresējas par hobiju, draugiem, darbu un pat ēdienu un seksu…Bet depresija nevar pilnībā apstādināt baudas ķēdi.
Pārim, kuri ir pārdzīvojuši šo pieredzi, vislabāk ir ceļot, lai izjauktu rutīnu un atslābinātos.
6. Enerģijas samazināšanās, nogurums vai palēnināšanās.
Nogurums un enerģijas trūkums ir liela problēma daudziem cilvēkiem. Daudzi cilvēki iet pa dzīvi, jūtoties pārāk saspringti vai pārāk aizņemti, lai apstātos un vienkārši izgulētos.
Divas dzīvībai svarīgas lietas cilvēka dzīvē ir jāuztver nopietni: veltīt pietiekami daudz laika sportam un pietiekoši gulēt.
5. Nespēja koncentrēties, problēmas ar atmiņu vai lēmumu pieņemšanu.
Starp simptomiem, kas raksturo šo gadījumu, kognitīvas disfunkcijas – grūtības koncentrēt uzmanību, detaļu iegaumēšanu un lēmumu pieņemšanu.
Šie simptomi, kā likums, saglabājas līdz ar citu simptomu pazušanu, kas var nopietni ierobežot cilvēka spēku strādāt vai mācīties.
Šajā laikā vajag ievērot sava ārsta ieteikumus, piemēram, ceļot, lai atslābinātos un optimizētu savas idejas.
4. Bezmiegs, mošanās agri vai miegainība.
Cilvēki ar depresiju izjūt bezmiegu un tiem var piemist viens vai vairāki no sekojošiem simptomiem: grūtības iemigt, agra celšanās, miegainība.
Intensīvs sports, saziņa ar draugiem un zāļu tējas lietošana – augi ar sedatīvu, atslābinošu un spazmolītisku efektu – tas ir labākais variants, kas palīdzēs atbrīvoties no šiem simptomiem.
3. Apetītes zudums un/vai svara zudums vai pārēšanās un svara palielināšanās.
Depresija var izraisīt apetītes un/vai svara zudumu vai pārēšanos un svara palielināšanos. Tādējādi daži cilvēki ēd pārāk daudz, bet citi neēd pietiekoši, un abos gadījumos tās ir depresijas pazīmes.
Šajā depresijas stadijā speciālistiem būtu jāizvēlas līdzsvarota diēta.
2. Domas par pašnāvību vai fiziski pašnāvības mēģinājumi.
Domas par pašnāvību var rasties stresa, depresijas vai trauksmes brīžos. Daži var mēģināt veikt pašnāvību.
Tas var būt saistīts ar finanšu problēmām, tuva cilvēka nāvi vai privātajām neveiksmēm.
1. Nemiers vai aizkaitināmība.
Cilvēki ar nopietniem depresijas traucējumiem var sajust uztraukumu un aizkaitināmību.
Šis stāvoklis var radīt pretrunīgas sajūtas: spēcīgu uzbudinājumu un depresiju. Viņi var sajust skumjas vai tukšumu.
Brīdinājums.
Cilvēki var sajust arī dažud pastāvīgi fiziskus simptomus, kurus nevar izārstēt, piemēram, galvassāpes, gremošanas traucējumus un hroniskas sāpes.
Cilvēkam, kas cieš no nopietniem depresīviem traucējumiem (dažreiz saukta par klīnisko depresiju), ir nomākts garastāvoklis, vai intereses vai baudas zudums no ikdienas darbībām vismaz divu nedēļu garumā.
Šis garastāvoklis nozīmē izmaiņas salīdzinājumā ar normālu cilvēka noskaņojumu.
Klīniskā depresija skar visas cilvēka dzīves puses. Kopumā tā pati par sevi nepazūd, un tā nav cilvēka vaina. Depresija liekas bezcerīga līdz galam, sāpes bez atvieglojuma.
Ārstēšana palīdz atvieglot depresijas simptomus un pēc iespējas ātrāk to izbeigt. Ja jūs jūtat, ka jums vai jums tuvam cilvēkam ir lielākā daļa augstāk minēto simptomu, jūs varat iziet pārbaudes pie ārsta.
Vai jūs esat kādreiz saskārušies ar šādu problēmu? Kas palīdzēja jums to atrisināt?
avots: lifter.world