Maksimālā kompensācijas summa būšot 142 tūkstoši eiro.
Veselības ministrijas valsts sekretāre Indra Dreika teica:
“Mēs strādājam pie šo noteikumu projekta, lai izstrādātu pēc iespējas labāku un saprotamāku projektu. Tai skaitā pie iespējamās komunikācijas ar sabiedrību, gan ar konkrētiem pacientiem.
Un noslīpētu detaļas, lai pašiem būtu vieglāk strādāt un arī pacientiem būtu vieglāk uztvert savas iespējas, tiesības un saprast procesu.”
Pieteikties vajadzēs īpašā kārtībā, un iesniegums par blaknēm Zāļu valsts aģentūrā nederēšot. Ministrija plāno, ka pieteikumus varētu sākt pieņemt vien maijā, bet kompensācijas izmaksāt vēl sešu mēnešu laikā kopš pieteikuma saņemšanas un izvērtēšanas. Kamēr ministrijai ir gana laiks pārdomām, Miezājai februārī beigsies vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņš. Potēt vai nepotēt trešo poti? Par to atlicis maz laika pārdomām.
“Vakcinēties man ir bail. Nu man ir bail. Es neticu, ka kāds ar blaknēm ietu un ļautu sev durt. Nu nē! Un tai pašā laikā man ir vajadzīgs sertifikāts, lai es varu strādāt,” viņa norādīja.
Cilvēkiem, kuriem ir aizdomas, ka vakcīnas var radīt dzīvībai un veselībai bīstamas blaknes, jāvēršas kādā no lielo slimnīcu konsīlijiem. Tajā vairāki ārsti izvērtē riskus un to, vai ir pamatots iemesls nevakcinēties. Tajā vairāki ārsti izvērtēs, vai ir pamatots iemesls atlikt vakcināciju.
Lasi arī: Sieviete par pieredzēto veikalā: Ta raudāt, ta kliegt par ārprātīgo realitāti
Tiesa, uz konsīliju nemaz nevar tikt bez ģimenes ārsta ziņas un piekrišanas.
Miezājai šāds nosūtījums bija. Konsīlijs Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) lēma – vajag vakcinēties. Bet nevis ar ziņneša vakcīnām, kādas ir “Pfizer” un “Moderna”, bet gan ar kādu no vīrusa vektora vakcīnām. “Johnson & Joshnson” vai “AstraZeneca”.
RAKUS Covid-19 konsīlija vadītāja Sniedze Laivacuma skaidroja: “Šīm vakcīnu grupām tās vielas, kas izraisa, piemēram, alerģiskas reakcijas, atšķiras. Līdz ar to, ja pacientam ir bijusi nopietna reakcija vai blaknes pēc viena veida, mēs iesakām otra veida vakcīnu grupu. Protams, mēs nevaram nevienam 100% apgalvot, ka tagad no šī nekad nekas nenotiks.”
Vakcinēšana ar cita sastāva vakcīnu gan esot pamatota, atbildēja arī Imunizācijas valsts padomē. “Panorāma” noskaidroja – iespējas, ka konsīlijs lems par vakcinācijas atlikšanu, ir samērā niecīgas. Līdz šim ģimenes ārsti uz konsīlijiem Rīgas Austrumu slimnīcā un Stradiņa slimnīcā nosūtījuši vairāk nekā 600 pacientu. Austrumu slimnīcā konsīlijs 29 gadījumos lēmis ļaut vakcināciju atlikt, bet Stradiņa slimnīcā vien astoņās reizēs.
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Ilze Kreicberga pauda: “Neviens jau nav atcēlis tādu kritēriju kā “second opinion” jeb otru viedokli. Saprotot arī ģimenes ārstus, ka viņiem vienpersoniski pieņemt pietiekami sarežģītās medicīniskās situācijās šādu, atbildīgu lēmumu. Protams, tāpat kā medikamentu nozīmēšana, tāpat arī vakcinācija – tas ir nopietns lēmums.”
Vairumā gadījumu fona saslimšanas esot iemesls, lai pasteigtos vakcinēties, nevis to atliktu, uzsver ārsti.
Veselības inspekcijā pārsūdzēti astoņi konsīlija lēmumi, no tiem pieci atzīti par pamatotiem, bet trīs vēl vērtē.
Lūk sižets:
[…] Atklāj informāciju cik lielu maksimālo kompensāciju varēs saņemt ja cilvēkam ir vakcīnas bla… […]