Bija pulkstenis divi naktī, bet mazais puisītis Saša vēl arvien negulēja. Gaidīja savu mammu, kad viņa pārnāks, bet viņas tā arī nebija.
Viņa nolēma vakarā aiziet uz veikalu un neatgriezās.
Saša nezināja, ko darīt, jo viņam bija tikai četri gadi. Puišelis zvanīja vairākas reizes pa telefonu, bet abonements neatbildēja. Tad Sašiņš sāka raudāt un nepamanīja kā aizmiga. Pamodās tikai no rīta no saules stariem logā. Zēns domāja, ka mamma jau atnākusi un devās uz viņas istabu, bet viņas vēl arvien tur nebija. Puisītis atkal vairākas reizes zvanīja, bet atbildē atkal bija tikai klusums. Netālu no viņu mājām bija policijas iecirknis, viņš gāja turp paziņot par mammu.
Saša teica: – Palīdziet atrast mammu, viņa vakar vakarā aizgāja un neatgriezās.
-Puisīt, – atbildēja dežurants postenī – neblēņojies, citādāk uzliksim sodu taviem vecākiem.
– Ej prom, kamēr viss labi.
Saša izgāja no iecirkņa un sāka raudāt. Viņš gāja pa ielu un raudāja.
— Mamma, māmiņa, kur Tu esi?
Garāmgājēji skatījās uz viņu un gāja garām, pat nepajautājot, kas ar viņu noticis. Kad sāka krēslot, mazais puisītis gāja atpakaļ mājās.
Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu