Šajā ģimenē jau dzīvoja kucēns, un, lai viņam nebūtu skumīgi, saimnieki noņēma patversmē paņemt kaķēnu.
Šis stāsts notika rumāņu pilsētā Brašova, kad ģimene paņēma kucēnu, un vēlējās aiziet uz patversmi, lai paņemtu vēl mazu murrātāju. Kad ģimene gatavojās pārcelties uz jauno mitekli, meitenes māsa pastāstīja par mazu ielas kaķīti, ko atrada būvlaukumā. Un kāda sagadīšanās: ģimene meklēja kaķēnu, bet kaķēns – mājas.
Meitene stāsta, ka viņi ir pārcēlušies uz jaunu māju, kas bija pilnīgi tukša, bez mēbelēm, un tūlīt tur atveda kaķēnu Abizo. Viņš bija izsalcis un slikti smaržoja, bet ļoti vēlējās saņemt ļoti daudz mīlestības un glāstu.
Nākamajā dienā kaķēnu aiznesa pie vetārsta, lai pārbaudītu kaķēna veselības stāvokli. Pēc tam visi devās uz veikalu pēc ēdiena un visa nepieciešamā kaķēnam. Mazulīte visu laiku murrāja un pateicās, ka viņai dotas mājas.
Pavisam drīz kaķenīte iepazinās ar savu draugu, kuram tika dots vārds Dante. Abizo ļoti ieinteresējās par kucēnu un bija nesaprašanā, kāpēc viņas brālis tik dīvaini izskatās.
Nākamajā dienā jaunizceptie draugi bija piesardzīgi, bet interese vienam par otru nepazuda. Pēc tam viņi sāka dzert ūdeni no vienas bļodiņas. Kaķēns mācīja kucēnam dzert un ēst no bļodiņas.
Vēl pēc dienas dzīvnieki kļuva nešķirami un pastāvīgi kopā spēlējās. Jautrojās uz balkona un spēlēja ķēniņus, spēlējās ar jaunajām rotaļlietām. Kucēns atkārtoja visu, ko darīja kaķenīte.
Viņi spēlējas ar vienām rotaļlietām, sēž vienā vietā. Ja kaķēns aizmieg saimnieku rokās, tad kucēns arī tur ielīdīs. Viņi visu dara kopā, visu dienu, kamēr pienāk laiks iet gulēt.
Dzīvnieki ir īsti nebēdņi, viņi barojas viens ar otra enerģiju, šie dzīvnieki, liekas, ir dzimuši, lai jautrotos. Viņiem ļoti patīk gulēt un sildīties saulītē.
Kaķis visu māca savam draugam, pat to, kā jāpieskata savi saimnieki.
Jau septiņus mēnešus šie dzīvnieki laimīgi dzīvo savā jaunajā ģimenē. Un ģimenē arī visi ir ļoti laimīgi, ka viņu dzīvē ir parādījušies tik brīnišķīgi draugi.
avots: vranya.net