Ar A. Gobzema pausto mikroblogošanas vietnē Twitter dalījusies Rīgas domes deputāte Justīne Panteļējeva, norādot, ka neuzskata, ka būtu zaudējusi sievišķību politikas dēļ, “lai arī kādēļ tam būtu nozīme”.
Nezinu, kā citām manām PRO kolēģēm –@ms_logina, @mairitaluse, @A_Nenaseva, @turlaja, @Ruta_Mezavilka, @LeilaRasima un @SelinaVancane – bet es kā sievietei politikā varu Aldītim nodot, ka mana sieviešķība pazaudēta nav, lai arī kādēļ tam būtu nozīme. pic.twitter.com/y20rpfTXn7
— Justīne Panteļējeva (@JPantelejeva) November 2, 2021
Latvijas Universitātes profesors Vjačeslavs Kaščejevs komentārā pauž, ka ar šādu atbildi politiķis “nodarbojas ar emocionālo terorismu – rada troksni, lai tikai paliktu redzams tai niecīgajai padibeņu daļai, ka šo uzskata par “vīrišķību””. Viņam piekrīt arī bijusī veselības ministre Ilze Viņķele: “Precīzi. Provokators sarunājas ar savu telefonu, sievietes sāk viena pār otru stāstīt, ka viņam nav taisība, viņas tomēr ir sievišķīgas. Efekts 100% sasniegts.”
Tikmēr arī citi komentētāji,lielākoties sievietes, norāda, ka šādi A. Gobzema izteikumi ir nepieņemami.
“Neesmu pamanījusi, bet šķiet, ka mums ar Aldi varētu ļoti atšķirties izpratne par to, kas ir sievišķība,” uzskata soctīklu lietotāja.
“Viņš pats ir dzīvs pierādījums, ka arī politikā esošs vīrietis var būt sievišķīgs,” norāda komentāra autore.
“Ja godīgi, es domāju, ka politika ir domāta sievietēm…” – pausts vienā no daudzajiem komentāriem.
Kā norādīts Centrālās statistikas pārvaldes mājaslapā, lai gan Latvijas tiesību akti nodrošina vienlīdzīgas tiesības vīriešiem un sievietēm, joprojām abi dzimumi nav vienlīdzīgi pārstāvēti varas pozīcijās. Nozīmīgākās atšķirības vērojamas politikas sfērā un tiesu sistēmā.
Lasi vēl: Egīla Levita “pērles” nu jau atkal publika neizpratnē
Latvijā sieviešu pārstāvniecība lēmumu pieņemšanas procesos pēdējo gadu laikā ir ievērojami pieaugusi. Piemēram, trešā daļa no 2018. gadā Saeimā ievēlētajiem deputātiem bija sievietes (31 sieviete no 100 deputātiem jeb 31 %), salīdzinājumā kaimiņvalstīs ievēlēto deputātu sieviešu bijis mazāk (Igaunijā – 28 %, Lietuvā – 21 %).
Kopumā kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas bijuši 9 Saeimas priekšsēdētāji, no kuriem 4 ir sievietes.
Eiropas Parlamentā no Latvijas vienmēr deputātu skaitā bijušas ievēlētas vismaz divas līdz trīs sievietes. 2019. gada vēlēšanās tika ievēlētas trīs sievietes no 8 ES parlamenta deputātiem, bet darbu parlamentā uzsāka 4 sievietes un 4 vīrieši.
[…] Gobzema paziņojums soctīklos par sievietēm raisījiis dusmu izplūdumu […]