Viņa stāsta, ka no bērnu tēva šķīrusies, jo viņam “kļuvis par grūtu”. “Es aizgāju nekurienē ar diviem slimiem bērniem bez materiālās bāzes. Neviens neticēja, ka to varēšu izdarīt, bet mājās sākās vardarbība, gan emocionāla, gan fiziska, un es sapratu, ka mums ir jāglābjas, mēs aizgājām,” teic Inese.
Aizejot no bērnu tēva, iestājās klusums un miers, bet tanī pašā laikā Inesei pilnīgi tika nogriezta jebkāda sociālā dzīve, jo viņa visu laiku aprūpēja bērnus.
Lasi vēl: Ukrainiete Mārupē pamatīgi pārsteigusi Latvijas iedzīvotājus; Ko viņa tādu izdarījusi?
“Es laikam esmu tas paraugs, kā nevajag dzīvot. Aizejot no bērna tēva, mums bija miers un klusums, bet tajā pat laikā man tika nogriezta jebkāda sociālā dzīve. Ir tomēr izmisīgi jāmēģina atrast palīdzība, resursi, viss iespējamais, lai sevi neapraktu,” stāsta Inese.
“Es esmu domājusi, kurš ir tas tilts, no kura nomesties kopā ar bērniem. Žēl viņu palika. Es sapratu, ka viņiem vēl dzīvot un dzīvot.”
Neskatoties uz visām grūtībām, Inesi priecīgu un laimīgu dara tas, ka viņa katru dienu redz progresu savam darbam, rūpējoties par bērniem. Meitai ir acīmredzama izaugsme, un ir visas cerības, ka viņa spēs integrēties sabiedrībā.