“Mēs sākām nedaudz vēlāk. Ja mēs tagad esam tuvu 40 – 41%, mēs redzam, ka Igaunijā pie 49 – 50%, Lietuvā arī tas pats. Es arī runāju ar kolēģiem no Lietuvas un Igaunijas, viņi arī saka, ka cilvēki negrib. Arī ļoti grūti iet,” norāda Abu Meri un piemetina, ka arī kaimiņvalstīs domā par veidiem, kā cilvēkus mudināt vakcinēties.
Stāsta Hosams Abu Meri ārsts, premjera padomnieks, “Vienotības” domes priekšsēdētājs.https://t.co/PqjkyCKtS5
— TV24 (@RIGATV24) August 6, 2021
Jau vēstīts, ka līdz šim Latvijā izlietotas kopumā 1 387 196 vakcīnu devas, savukārt 702 293 cilvēki savu vakcinācijas kursu jau ir noslēguši. Atbilstoši CSP datiem, Latvijā 2021.gada aprīļa sākumā provizoriski bija 1 887 600 iedzīvotāju, tātad pirmo vakcīnas pret Covid-19 devu līdz šim saņēmuši 36,28% iedzīvotāju, bet vakcinācijas procesu noslēdza 37,21% iedzīvotāju. Pilnībā vakcinēto iedzīvotāju īpatsvars nedaudz pārsniedz tikai pirmo poti saņēmušo īpatsvaru, jo J&J vakcīnai nepieciešama tikai viena deva, pēc kuras cilvēks uzskatāms par pilnībā vakcinētu.
LASI VĒL: Sēru vēsts: 26 gadus jauna sieviete iet bojā dažas stundas pēc kāzām
Lietošanai Eiropas Savienībā līdz šim ir apstiprinātas četras vakcīnas pret Covid-19 – “Pfizer”/”BioNTech”, “Moderna”, “AstraZeneca” un J&J jeb “Janssen”.
APTAUJA:
Pagājušā gada 28.decembrī kā pirmos Latvijā pret Covid-19 sāka vakcinēt lielo slimnīcu darbiniekus, bet vēlāk pakāpeniski tika atvērtas citas prioritāri vakcinējamo personu grupas. Šā gada 3.aprīlī durvis vēra speciāli izveidotie liela mēroga vakcinācijas centri, jo Latvijas rīcībā pirmo reizi bija nonācis lielāks daudzums vakcīnu. Savukārt kopš 3.maija Latvijā vakcīnu pret Covid-19, iepriekš pierakstoties, var saņemt ikviens pieaugušais, kurš to vēlas, kopš 17.maija – arī pusaudži no 16 gadu vecuma, bet no 2.jūnija – arī pusaudži vecumā no 12 līdz 15 gadiem.
[…] LASI VĒL: Izskan brīdinājums no Abu Meri, kādas nepatikšanas notiks, ja cilvēki nevakcinēsies […]