Jaunā lauksaimniecības politika – laba augsne bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai

Ražas laiks Jelgavas pusē.

“Lai mēs spētu no senčiem saņemto vides kvalitāti nodrošināt šodien un nodot nākamajām paaudzēm, nepieciešami veiksmīgi bioloģiskās produkcijas ražotāji,

kas strādā ne tikai mazajā Latvijas tirgū, bet skatās arī uz Eiropas un globālo tirgu,” tā biedrības Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija (LBLA) rīkotajā konferencē “Kopējā lauksaimniecības politika pēc 2020. gada” 14. martā uzsvēra zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

Konference norisinājās LBLA biedru ikgadējās kopsapulces laikā. Turpmāk vides jautājumu risināšana būs lauksaimniecības attīstības mēraukla, un arvien lielāka daļa lauksaimnieku būs spiesti domāt par ilgtspējīgu saimniekošanu. Līdz ar to sagaidāms, ka daļa konvencionāli strādājošo saimniecību izvēlēsies iegūt bioloģisko sertifikātu. Tas izriet no prasībām, kas stāsies spēkā līdz ar jauno Kopējās lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2020. gada. Klimata izmaiņas un vides aizsardzība ir īpaši nozīmīgi temati topošajā KLP stratēģijā, un līdz gada beigām Latvijai jāizstrādā savs KLP redzējums, kurā jādefinē mūsu valsts specifiskās vajadzības.

“Saskaramies ar klimata izmaiņām, par kurām runā gan zinātnieki, gan politiķi. Lauksaimnieki ir vistuvāk pie dabas un vislabāk redz, kā klimata procesi mainās. Latvijā bieži vien par maz novērtējam to, ko mums dod tīra vide,” uzsvēra K. Gerhards. Šis gads ir ļoti svarīgs, lai mēs varētu pamatot Latvijas nostāju un panāktu to, ka Kopējā lauksaimniecības politika ir vienāda un taisnīga visām dalībvalstīm, skaidroja ministrs. Turpinot diskusijas ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem, ir svarīgi visām iesaistītajām pusēm Latvijā vienoties par nozares mērķiem. Lauksaimniecības nozarei turpmāk jārēķinās ar uzstādījumu, ka 40% no lauksaimniecības finansējuma būs jānovirza vides problēmu risināšanai. Ministrs arī uzsvēra, ka viena no būtiskākajām prioritātēm ir bioloģiskās produkcijas priekšrocības valsts un pašvaldību iestāžu ēdināšanas iepirkumos. Tāpat, pēc viņa domām, vairāk jāatbalsta tādu kultūru audzēšana, kas veicina nodarbinātību laukos. “Notiek strauja novecošanās zemkopju vidū. Bez stabilas un plaukstošas lauksaimnieku grupas, tostarp ģimenes saimniecībām, Latvijas sabiedrība būs ļoti nestabila un trausla, valsts nākotne būs apdraudēta,” pauda K. Gerhards.

Savukārt LBLA valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis uzsvēra, ka ir pienācis laiks mainīties pašiem, nevis gaidīt, kad kāds uzspiedīs noteiktus vides aizsardzības pasākumus, jo “dabai neinteresē KLP vai subsīdiju miljoni, tā vienkārši dara savu darbu.” Kā uzsvēra LBLA vadītājs, pašlaik bioloģiskā lauksaimniecība attīstās strauji, pieaugot arī bioloģiski sertificētas pārtikas apgrozījumam tirdzniecībā.” Tuvākajos gados sagaidāma strauja bioloģiskās produkcijas pārstrādes izaugsme. Tostarp AS “Tukuma piens” gatavojas bioloģiskā piena pārstrādes apjomu un eksporta palielināšanai, jaunu rūpnīcu grasās būvēt AS “Dobeles dzirnavnieks”, tāpat lielākajam bioloģiskās kartupeļu cietes ražotājam SIA “Aloja Starkelsen” ir ambiciozi attīstības plāni. Kā skaidroja G. Norkārklis, pārstrādes iespēju attīstība ir vēl viens arguments, lai bioloģisko saimniecību pulkam pievienotos spēcīgas saimniecības, kas līdz šim strādāja intensīvi. Šāda interese jau ir, līdz ar to nākotnē sagaidāms arī konkurences pieaugums starp bioloģiskajiem ražotājiem.

G. Norkārklis, kas jau vairākus gadus aktīvi darbojas arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā, norādīja, ka turpmāk būtu jādomā par to, lai mazinātu reģionālo nevienlīdzību atbalsta saņemšanā.

Turklāt nupat Briselē radīts jauns termins – īstens lauksaimnieks, lai izveidotu sistēmu, kā ar atbalsta maksājumiem stimulēt patiesus lauksaimniekus, reizē respektējot dabas un līdz ar to arī sabiedrības intereses.

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru