Es zinu vienu recepti salātiem ar šķiņķi. Un kā reiz palicis šķiņķis – neviens neēd. Nodomāju pagatavot salātus, kuriem klāt ir ananāsi. Es atvēru bundžu, izņēmu augļus – sula palika.
Dzert negribas, izliet žēl.
Zinu vienu kēksa recepti, kur kā reiz pievieno ananāsu vai apelsīnu sulu. Sagatavoju kēksa mīklu, bet tajā nez kāpēc nepieciešami tikai olu dzeltenumi. Baltumi paliek. Izmest žēl, glabāt nav īsti jēgas.
Padomāju – var bezē pagatavot. Nekā sarežģīta. Bezē pievienojumu sarīvētu citrona miziņu. Palika nomizots citrons. Ja to tūlīt neizlietos, tas sakaltīs!
Nu ar citronu viss ir vienkārši. Sanāk lieliska mērca salātiem. Salātiem sagriezu pus sīpolu. Mājās ir tikai lieli sīpoli! Tāpēc arī puse palika pāri – nu ko ar to iesākt? Nolēmu pagatavot tomātu mērci priekš spageti. Nekā cita, kam klāt varētu piecept sīpolus, nebija.
Atvēru tomātu pastas kārbu, izlietoju pusi. Bet otru pusi kur? Ledusskapī aizmirsīšu, bet tā bez konservantiem ies zudībā.
Nolēmu izvārīt boršču. Borščam neatradās kāposti. Nācās braukt uz veikalu. Veikalā nopirku kāpostus, burkānus, siļķi, cīsiņus, desu, salvetes, veļas pulveri, galdautu (ar atlaidi), čības (ar atlaidi) un trīs iepakojumus biksīšu ieliknīšus katram gadījumam.
Pa ceļam no veikala iebraucu bankā – noguldīju čeku, pēc tam blakus esošajā foto studijā izņēmu fotogrāfijas, paņēmu bikses no labošanas, ceptuvē nopirku bulciņas vīram brokastīm. Vēl to visu atnesu no mašīnas līdz liftam.
Uzvārīju boršču, vairs nepamanot, vai kaut kas palicis pāri. Es nokritu uz dīvāna, mugura sāp, kājas nejūtu, rokas burtiski krīt nost…
Domāju, vajadzēja to stulbo ananāsu sulu izliet laukā!!!
avots: zhenray.ru