Pirms dažām stundām viņa ievadīja meitai morfiju. Bet narkotikas vairs nepalīdz. To izsniedz poliklīnikā. Citus pretsāpju līdzekļus māte pērk patstāvīgi. Ģimene dzīvo Beljakovā mājā, kas atrodas avārijas stāvoklī, un kuru plāno nojaukt 2022. gada beigās. Jaunas mājas celtniecība, kur grib nomitināt mājas iedzīvotājus, vēl ne tuvu nav gatava.
Oksanai pirms slimības bija gari un gaiši mati
Foto: Oksana Narimanjan
- Man vīrs guļ uz grīdas, viņam nav kur gulēt. Nav dzīves apstākļi, – saka slimnieces māte.
Oksana, viņas divgadīgais dēls Arsēnijs, mamma un tētis mitinās vienistabas dzīvoklīti. Dzīvoklī ir auksts. Mazulis staigā par māju zābakos un zeķubiksēs ar flīsu. Vannas un dušas dzīvoklī nav. Lai nomazgātos, pieaugušie brauc uz Vozņesenskas ciemu pie radiniekiem. Tas ir 60 kilometrus no Viksas.
Ģimene dzīvo mājā, kas atrodas avārijas stāvoklī
Foto: Natālija Buruhina
Pēc likuma Narimanjan ir tiesības saņemt invaliditātes statusu. 2022. gadā 1. grupas invalīdu pensijas apmērs ir 14 103,79 rubļi mēnesī. Tomēr šis statuss slimajai sievietei vēl nav piešķirts.
- Es 11. datumā aizvedu viņu pie ārsta. Prasīju, kāpēc nedod invaliditāti, – stāsta Šibanova. – Viņš man pateica, lai izvedu viņu koridori, un pēc tam sacīja: “Viņai palikušas ko dzīvot divas pirmdienas”. Es pajautāju par grupu, uz ko viņš teica: “Nu ko es varu darīt? Vai vispār paspēsiet noformēt?”
Audzēju nevarēja noteikt vairākus mēnešus un ārstēja no citas slimības
- Šeit ļoti bieži slimo ar onkoloģiju. Mums šeit ir ļoti daudz rūpnīcu, un tas nedara neko labu apkārtējai videi, – saka brunete spilgti sarkanā jakā. Tā ir slimnieces draudzene Natella Rusakova. Viņa ievietoja lūgumu pēc palīdzības sociālajos tīklos. Viņa uzskata, ka invaliditātes statuss palīdzētu nabadzīgajai ģimenei. Tagad viņi dzīvo no brīvprātīgo un kaimiņu atbalsta.
Oksanas draudzene stāsta par slikto ekoloģiju Viksā
Foto: Natālija Buruhina
Pirms gada Ņižņijnovgorodas onkoloģiskajā centrā “NOKOD” tika ziņots par 2366 vēža slimniekiem no Viksas (rajonā dzīvo vairāk nekā 81 000 cilvēku). Saskaņā ar tajā laikā Viksā veikto aptauju, 77% iedzīvotāju uzskata, ka augstās saslimstības iemesls ir vietējā metalurģiskā rūpnīca. Tiesa, rūpnīcā 2019. gadā paziņoja, ka samazinās kaitīgos izmešu nokļūšanu gaisā par 46%.
Rusakova uzskata, ka otrs audzēja iemesls ir grūtniecības sekas. Gadu pēc dzemdībām, 2020. gada beigās, viņas draudzeni tika diagnosticēta Bartolīna dziedzera karcinoma. Audzēju izgrieza, pēc operācijas ziņoja, ka metastāzes organismā nav, un nav no kā baidīties.
- Sākumā viss bija normāli, staigāju ar bērnu, – atceras slimā Narimanjana. – Pēc tam sāka sāpēt plaušas. Aizgāju uz slimnīcu. Viņi tur veica fluorogrāfiju un sāka mani ārstēt no citas slimības – starpribu neiroloģijas.
Oksanai Ņižņijnovgorodā no smadzenēm tika izoperēts audzējs
Foto: Natālija Buruhina
Sievieti ārstēja no citas slimības vairākus mēnešus – no septembra līdz 2021. gada decembra vidum.
- Dzēru tabletes, dūru injekcijas, pati sev bojāju vēderu. Nekas nepalīdzēja, – saka Narimanjana.
Kad kļuva skaidrs, ka tabletes un injekcijas nepalīdz, terapeits izteica varbūtību, ka tā ir onkoloģija. Pēc mātes vārdiem, Oksana jau tad staigāja “kā saliekts āķis”. Vietējais onkologs sievietei iedeva nosūtījumu uz Muromu, lai tur veiktu apskati. Tikai tur viņi konstatēja, ka sievietei ir smadzeņu un plaušu vēzis. Viss bija jau pārāk ielaists. Tad Oksanu sāka mocīt briesmīgas sāpes. Viņai kļuva sliktāk.
- Ārsts sacīja, ka viņa steidzīgi jāved uz slimnīcu Ņižņijnovgorodā. Operēt galvu. Ja neoperētu galvu, viņas, visticamāk, vairs nebūtu. Jo meita kliedza: “Mammu, man sāp acis. Es palieku akla. Es neko neredzu, es pat jūs neredzu,” – atceras māte.
Pēc apskates viņa piezvanīja uz Ņižņijnovgorodas vēža centru. Tur piekrita pieņemt smagi slimo pacienti. Viņai no galvas tika izņemts audzējs un viņa tika izrakstīta. Tuvinieki uzskata, ka bez operācijas viņa nebūtu izturējusi vairāk par mēnesi.
Tiesības neciest sāpes
Saskaņā ar Krievijas Federācijas Veselības ministrijas vadlīnijām 2016. gadam, sāpes ir viens no galvenajiem ļaundabīgo audzēju simptomiem. Vienlaikus pacientam ir tiesības tās neciest. Tas izriet no 2011. gada federālā likumu Nr.323 “Par Krievijas Federācijas pilsoņu veselības aizsardzības pamatiem”, kā arī vairākiem citiem likumiem. Neskatoties uz to, pēdējo septiņu gadu laikā Krievijas valdībā un plašsaziņas līdzekļos ir aktualizēts jautājums par sāpju mazināšanas līdzekļu pieejamību vēža slimniekiem. 2015. gadā saskaņā ar Krievijas Veselības ministrijas datiem mazāk nekā 9% paliatīvo pacientu saņēma atbilstošu pretsāpju mazināšanas līdzekļu. Tajā pašā gadā tiesībsargājošās iestādes ziņoja par 11 vēža slimnieku veiktām pašnāvībām Maskavā, kas tika izdarītas divu mēnešu laikā.
Katru dienu slimajai sievietei injicē 5-6 morfija dozas, bet arī tas nepalīdz pret sāpēm. Māte katru nedēļu dodas uz slimnīcu pēc preparātiem
Foto: Natālija Buruhina
Pēc tam varas iestādes pieņēma zināmus mērus. Īpaši svarīgi, ka tika pagarināts narkotisko vielu recepšu derīguma termiņš no 5 līdz 15 dienām. Neskatoties uz to, problēmas ar pretsāpju līdzekļu pieejamību joprojām pastāv. Kā norāda Onkoloģiski pacientu biedrības prezidente Irina Borovova, ārsti nereti baidās izrakstīt narkotiskās zāles.
- Ja morfijs nepalīdz, slimajam cilvēkam jāizsauc terapeits, kurš likuma ietvaros izrakstīs viņai spēcīgākas zāles, – saka Borovova. – Cita problēma – iztēlojieties, ka uz pieņemšanu atnāk cilvēks, stādās priekšā kā smagi slima pacienta radinieks, un saka: “Man mirst radinieks, bet jūs neko nedarāt”. Bet ārstiem ir pilnas tiesības šajā gadījumā neko nedarīt. Viņi neredz pacientu, nevar veikt slēdzienu par viņa stāvokli. Medikamenti onkoloģiskā spektra slimību ārstēšanai ir ļoti toksiskas vielas, un narkologam rūpīgi jāizsver, kādu terapiju viņš nozīmē. Viņš ir krimināli atbildīgs.
Invaliditāte, kas izriet no onkoloģijas, no likuma viedokļa nedod priekšrocības medikamentu, tostarp pretsāpju līdzekļu, iegūšanā. Tiesa, praksē mediķi medikamentus mēdz izrakstīt, ja ir atbilstoša izziņa. Lai to iegūtu, jāiziet medicīniskā un sociālā pārbaude. Minimālais laiks, lai Narimanjana to izietu, ir mēnesis.
Iesēdinās par zālēm
Nadežda Šibanova rāda maisiņu ar iepakoto morfiju un tukšajām ampulām. Viņa baidās, ka viņu var iesēdināt, ja kaut kas no tā tiks pazaudēts. Tiesa, saskaņā ar Krievijas Federācijas Veselības ministrijas 2016. gada 15. janvāra rīkojumu Nr.23, jāatgriež tikai neizlietotās ampulas. Sieviete nepārzin likumu, un slimnīcā viņai nevarēja viennozīmīgi atbildēt, kā rīkoties ar izlietotajām ampulām.
Oksanas māte baidās, ka viņu var ielikt cietumā par neakurāti izmantotiem pretsāpju līdzekļiem
Lasi vēl: Dārta Daneviča pirmoreiz runā, kā mājās notikusi Kaimiņa vardarbība
Foto: Natālija Buruhina
- Rindā pēc zālēm ir ļoti daudz cilvēku. Es raudu, saku: “Sieviete slima ar mazu divgadīgu bērnu guļ”. Man atbild: “Man arī mašīnā ir divgadīgs bērns”. Kāds palaiž priekšā, kāds ne. Tur, kur izraksta recepti, es stāvu 20-30 minūtes, – stāsta mamma.
Morfīna iepakojums ilgst pusnedēļu. Dienā aiziet 5-6 injekcijas. Lai saņemtu zāles, Šibanovai vispirms ir jāsaņem onkologa nosūtījums. Tad jādabū parakstu kabinetā, kur sanāk ārstu komisija. Pēc tam onkologs izraksta recepti. Ar recepti sieviete jau dodas uz aptieku. Pēc viņas teiktā, pēdējo reizi terapeits Oksanu apmeklēja pirms divām nedēļām, taču papildus pretsāpju līdzekļus viņš neizrakstīja, tikai norādot, ko gan viņš var darīt?
“Kāpēc viņi man operāciju netaisa, gaida, kad es nomiršu?”
Oksana Narimanjan negrasās mirt. Viņa grozās pa gultu un norāda uz sāpīgo pusi.
- Plaušas sāp, reizēm tā sagrābj, ka nevar ne paelpot, ne parunāt. Kāpēc viņi man operāciju netaisa? Gaida, kad es nomiršu? – jautā sieviete. – Man vismaz pamēģinātu izgriezt audzēju. Es pieceltos kājās un izaudzinātu bērnu. Bet tagad es jūtos tikai slikti. Es neko nevaru izdarīt kopā ar bērnu, varu tikai aiziet līdz tualetei un atpakaļ.
Tagad ģimenei palīdz brīvprātīgie un tuvinieki
Foto: Natālija Buruhina
Jau pēc šīs reportāžas publicēšanas Oksanas māte paziņoja par jaunām sāpju lēkmēm, kas piemeklē meitu. Māte sākusi dot morfiju ik pēc divām stundām.
Avots: nn.ru