Tādējādi esot plānots rosināt, ka nenotiek nekādi sporta, izklaides, kultūras (kino, teātri, koncerti), amatieru, ēdināšanas, labsajūtas, pulcēšanās, reliģiskie un citi pasākumi klātienē, kā arī klātienes darbs notiek tikai ražošanā, būvniecībā, kritiskajā infrastruktūrā un sabiedrības funkciju nepārtrauktībai. Tāpat ieteikts pēc skolēnu brīvlaika vēl trīs nedēļas pavadīt attālinātajās mācībās, kamēr klātienē nenotiek nekādi interešu izglītības un ārpusskolas pasākumi, taču pirmsskolas izglītības iestādes bērniem, kuru vecākiem ir pienākums strādāt klātienē, turpina darboties.
Iekštelpās un ārtelpās tiks rosināts noteikt, ka pulcējas ne vairāk kā desmit personas no divām mājsaimniecībām, savukārt sabiedriskajā transportā – ja paredzamais aizpildījums ir virs 50%, obligāti jābūt atvērtiem logiem, netiek piemērotas braukšanas maksas atlaides, jālieto “FFP2” tipa maskas un pasākumu ievērošana stingri jāuzrauga.
Ieteikto drošības pasākumu vidū ir arī prasība, ka visās darba vietās visiem darbiniekiem jāveic ikdienas veselības pārbaude un trīsreiz nedēļā – ātrie antigēnu testi, līdz 6 stundām saīsināta darba diena klātienē un no plkst.19 līdz plkst.6 – mājsēde. Tāpat rosināt piekopt pastiprinātu pārkāpumu kontroli privātpersonām un palielināt sodus juridiskajām personām, un ierobežot nebūtisku ieceļošanu.
Līdz ar kontaktu ierobežošanu būšot absolūti nepieciešama strauja vakcinācijas gaita, palielinot kapacitāti un līdzestību, jo īpaši riska grupās, kur smagas saslimšanas un nāves riski ir lielākie. Vienlaikus esot nepieciešama celt īstermiņa slimnīcu kapacitātes palielināšana (tostarp pagaidu hospitālis), ārstniecības personāla un resursu mobilizācija un maksimāla testēšana, tajā skaitā arī vakcinēto skrīnings.
“Vakcinācijai ir jānotiek cauru diennakti, teju 24×7 režīmā. Tikmēr jaunos drošības pasākumus ir jānosaka nekavējoties, lai tie stātos spēkā jau trešdien. Katra diena ir no svara. Pēc trīs līdz četru nedēļu stingrajiem pasākumiem sabiedrība, sākot ar vakcinētajiem, varēs atgriezties līdzšinējā režīmā un divu mēnešu laikā – pie normālas dzīves,” uzsver Pavļuts.
Latvija ir pirmajā vietā pasaulē saslimstības ar Covid-19 tempā. Pēdējā nedēļā jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits palielinājies par 49%, salīdzinot ar saslimstību nedēļu iepriekš. Divu nedēļu Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju sasniedzis 1266,4, kas ir divas reizes lielāks nekā otrā viļņa maksimums.
Slimnīcās Covid-19 pacientu skaits dubultojas 14 dienu laikā. Šodien slimnīcās ārstējas jau 1114 pacienti – 133 pacienti ar smagu slimības gaitu un 981 ar vidēji smagu. Covid-19 izraisīto nāves gadījumu skaits nedēļas laikā pieaudzis par 48%. Slimnīcās Covid-19 intensīvās terapijas gultu noslodze tuvojas 100%.
Veselības ministrija norāda, ka pie esošās saslimstības izplatīšanās ātruma, oktobra beigās prognozējami 4000 jaunatklāti Covid-19 pacienti un 275 jauni stacionēšanas gadījumi dienā. Šādā situācijā nebūs iespējams nodrošināt nepieciešamo ārstniecību visiem un būtiski pieaugs no Covid-19 mirušo cilvēku skaits.
Paralēli līdzīgu paziņojumu ir izplatījusi koalīcijā ietilpstošā “Jaunā vienotība”, kas arī sola aizstāvēt stingras mājsēdes noteikšanu uz vairākām nedēļām.
“Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece Vita Anda Tērauda (AP), vaicāta par iespēju atjaunot komandantstundu, aģentūrai LETA pieļāva, ka tā ir viena no iespējām, lai cilvēki nepulcētos izklaides nolūkos.
Tā kā no 11. oktobra ieviestie ierobežojumi nav pietiekami mazinājuši iedzīvotāju kontaktēšanos, pašlaik ir jānosaka daudz stigrāki ierobežojumi, lai apturētu saslimšanas līknes pieaugumu, uzsvēra Tērauda. Situācijā, kad ir tik liela ar Covid-19 saslimušo mirstība, maksimāli jāsamazina visas kontaktēšanās, kas nav došanās uz mājām, darbu vai skolu, norādīja politiķe.
Deputāte atzīmēja, ka izglītības speciālistiem jāpārrunā, vai nepieciešams noteikt stingrākus ierobežojumus skolām, piemēram, pagarinot brīvlaiku vai “uz brīdi” pārejot uz attālinātajām mācībām vismaz attiecībā uz vecāko klašu skolēniem.
LASI VĒL: Lielas pārmaiņas skārušas aktiera Andra Bērziņa dzīvē
Tērauda cer uz visas sabiedrības atbildību ierobežojumu ievērošanā. Vaicāta, vai situācijā, kad daļa sabiedrības ir dezinformēta un tāpēc varētu nezināt par slimības nopietnību, ierobežojumu uzraudzībā būtu jāiesaista arī Nacionālo bruņotos spēku (NBS) karavīri, politiķe pieļāva, ka nepieciešamības gadījumā varētu plašāk izmantot iekšlietu un NBS resursus.
Vaicāta par “rus.lsm.lv” vēstīto, ka pārliecinoši lielākā daļa Covid-19 pacientu slimnīcās ir krievvalodīgie un iespējām veikt likuma grozījumus, lai varētu rakstiski pa pastu informēt arī krievu valodā, Tērauda norādīja, ka nepieciešamos atvieglojumus saziņai krievu valodā jānosaka ārkārtējās situācijas regulējumā.
Politiķe atzīmēja, ka šī situācija arī parāda, ka valstij nav iespējams atbilstošā apjomā ar informāciju sasniegt arī krievvalodīgo auditoriju. Maksimāli jāizmanto esošie resursi ar ziņām krievu valodā LTV7 un sabiedriskā medija mazākumtautību multimediju platformu, norādīja AP frakcijas priekšsēdētāja vietniece.