2019.gada 5.februārī Ministru kabinets atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par administratīvi teritoriālās reformas ieviešanas gaitu, kas paredz,
ka jauns administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums tiks apstiprināts līdz 2020.gada 1.jūnijam, lai nākamajās pašvaldību vēlēšanās, kas notiks 2021.gadā, iedzīvotāji varētu ievēlēt jauno pašvaldību deputātus.
Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Ministru prezidenta Artura Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) vadītās valdības darba prioritātēm – līdz 2021.gadam tiek īstenota vietējo pašvaldību reforma, apvienojot pašvaldības ilgtspējīgākās un ekonomiski spēcīgākās vienībās, kas spēj nodrošināt likumā minēto pašvaldību autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ziņojumā “Par turpmāko rīcību administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanai” minēts, ka 2018.gadā kritērijam par iedzīvotāju skaitu neatbilda jau 39 no 110 novadiem, divas republikas pilsētas, un kritērijiem atbilstoša attīstības centra nav 52 novados. Plānots, ka reformas pamatprincipi, likumprojekts “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” un likumprojekts “Administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas likums” tiks pieņemts līdz š.g. 1.jūnijam. Ministrija informē, ka likumprojektu apspriešana varētu notikt no jūnija līdz septembrim (ieskaitot), organizējot diskusijas ar pašvaldībām un iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā.
Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis uzsver, ka novada vadība ir gatava diskusijām par savas teritorijas robežu paplašināšanu: “Mēs esam atvērti sarunām ar visiem kaimiņu novadiem par tālāko sadarbību, kuru vēlamies balstīt uz to, lai ikvienam iedzīvotājām būtu sasniedzami nepieciešamie pakalpojumi tuvāk savai dzīves vietai – tie varētu būt aptuveni 40 km. Vēlamies redzēt līdzvērtīgu skatījumu par Latvijas reģionu attīstību ilgtermiņā. Nekas uz reiz nemainīsies, tikai mērķtiecīgs darbs ļaus nodrošināt stabilu nākotni. Pārdomātas investīcijas ir izšķirošas ierobežota finansējuma apstākļos, tāpēc uzskatu, ka veidojot jaunas administratīvās teritorijas, kopēji jāspēj saskatīt un vienoties par investīcijām, kuras nākotnē nes labumu visai teritorijai un iedzīvotājiem. Man ir bijusi iespēja strādāt Smiltenes novadā no tā izveidošanās pirmās dienas. Šobrīd droši varu apgalvot, ka mūsu novada veiksmes stāsts balstās uz spēju mainīties, atrast kompromisus, pieņemt drosmīgus lēmumus un būt mērķtiecīgiem it visā, ko mēs darām.“
Smiltenes novada vadības pirmās sarunas plānotas ar Apes novada iedzīvotājiem Gaujienas kultūras namā 14.martā plkst.: 17:00, aicinām piedalīties ikvienu interesentu!
Smiltenes novads, kas tika izveidots 2009. gadā, 10 gadu laikā ir kļuvis par spēcīgu, ekonomiski aktīvu novadu. Starp 110 Latvijas novadiem, pēc attīstības indeksa, Smiltenes novads ieņem 27.vietu. Attīstītā uzņēmējdarbības vide spējusi izveidot stabilas darba vietas Smiltenes un apkārtējo novadu iedzīvotājiem, ko apstiprina arī tas, ka bezdarba līmenis novadā 2018.gada septembrī bija 2,9 % .
2018.gadā aptuveni 40 % no kopējā pašvaldības budžeta, pašvaldība ir novirzījusi infrastruktūras sakārtošanai, kā arī to turpinās darīt 2019.gadā. Sakārtota infrastruktūra ļauj pilnvērtīgi savu attīstību plānot uzņēmējiem, veidot jaunas darba vietas, jo tikai darba vietas Latvijas reģionos ļaus attīstīties ilgtermiņā. Smiltenes novadā ir otrs lielākais darbu vietu skaits Vidzemē, ka arī straujākais darba vietu skaita pieaugums pēdējos trijos gados.
Novads ir gatavs turpināt attīstīties, nodrošinot iespēju dzīvot vietā, kur konkurētspējīga uzņēmējdarbība iet roku rokā ar kvalitatīviem, pieejamiem valsts un pašvaldību pakalpojumiem, sakārtotu izglītības tīklu un daudzpusīgām izglītības iespējām, sakārtotu ceļu infrastruktūru un vidi, kur augt un attīstīties ikvienam, esot kā ekonomiski spēcīgam novadam ne tikai šajā brīdī, bet arī turpmāk visā Vidzemes reģionā un Latvijā.