Perevoščikovs stāsta, ka šobrīd laboratoriski ir apstiprināti 99 pērtiķu baku gadījumi 12 valstīs, no kurām 8 ir Eiropas valstis. Salīdzinot ar pasaules iedzīvotāju skaitu, šis gan ir niecīgs cipars. Aizdomas rada fakts, ka neviens no apstiprinātajiem inficētajiem nav apmeklējis Centrālās Āfrikas vai Rietumu Āfrikas valstis, kur šī slimība ir izplatīta dzīvnieku vidū. “Tas nozīmē, ka transmisija notiek tepat Eiropā. Iespējams, mēs redzam tikai aisberga virsotni, jo daudziem inficētajiem primārie kontakti nav noskaidroti,” piebilst eksperts.
Ko darīt, lai nepieļautu infekcijas izplatību?
Gan SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, gan infektoloģe, profesore Ludmila Vīksna uzsver, ka ļoti liela nozīme ir iedzīvotāju informētībai. “Ir jābūt ļoti uzmanīgiem, visiem par to ir jāzina,” preses konferencē uzsver Vīksna.
Tāpat, ja ir aizdomas par pērtiķu baku saslimšanu (slimība sākas akūti, parādās stipras galvassāpes, palielināta temperatūra, stipras muskuļu sāpes, limfmezglu pietūkums, stiprs nogurums, izsitumi parādās 1.-3. dienā, sākumā plakani, vēlāk veidojas pūslīši), cilvēkam nekavējoties vajadzētu sazināties ar savu ģimenes ārstu, bet pēc ārsta informēšanas izolēties no apkārtējiem.
Lasīt vēl –Astroloģe: Ukrainas-Krievijas karā varētu iesaistīties vēl kāda valsts
Eksperti norāda, ka Baltijas valstīs nav reģistrēts neviens pērtiķu baku gadījums, un teikt, ka pasaulē izveidojusies kritiska situācija, ka slimība izplatās nekontrolēti, nevarot.
Perevoščikovs uzsver, ka pērtiķu bakām nav liels epidemioloģiskais potenciāls, un sagaidīt tādu infekciozitātes ātrumu, kā Covid-19 gadījumā, nav iespējams.
[…] “Visiem par to ir jāzina!” – ko par pērtiķu baku izplatību saka Latvijas speciāli… […]