Rupjība – tā ir uztraukuma vai baiļu pazīme?
Par cilvēku mums rodas iespaids jau pirmajā tikšanās reizē, raksta Mystical Raven. Tiek uzskatīts, ka pirmais iespaids ir vispareizākais. Bet tas ne vienmēr tā ir. Nespriediet par cilvēku, pirms neesat iepazinuši viņu tuvāk!
Laipnības trūkumu mēs izskaidrojam ar slikto raksturu, neaudzinātību vai garīgu rupjību.
Tomēr laipnības trūkums var būt arī trauksmes traucējumu pazīme. Cilvēki ar tādu problēmu bieži apkārtējiem liekas savādi, noslēgti, nekomunikabli.
Lūk, kā parasti uzvedas cilvēki ar personības trauksmes traucējumiem:
- Viņi piekrīt satikties, pastaigāties, plāno vakaru, bet pašā pēdējā minūtē var visu atcelt, atrast iemeslu, lai neierastos uz tikšanos.
Pēc atteikuma viņi sajūt gan atvieglojumu, gan arī kaunu par savu neizlēmību.
- Tie ir asi un samērā karstasinīgi cilvēki, viņus jebkurš sīkums var izsist no sliedēm. Viņi saprot, ka uzvedas rupji, bet neko nevar sev padarīt.
Nemiers un trauksme liek viņiem nervozēt un niknumu izlikt uz apkārtējiem.
- Viņi bieži pārtrauc sarunu biedru. Dažreiz viņi to dara, lai ātri izteiktu savu domu – savādāk pēc mirkļa tā pazudīs no viņu prāta. Viņi zina, ka tas apkārtējos kaitina.
Ticiet: tāds beztaktiskums viņiem nepatīk, bet viņi nevar savādāk.
- Viņi neskatās acīs sarunu biedram. Viņu skatiens ir vērsts vai nu uz telefonu, vai rokām, vai arī tālumā. Tas var kaitināt un izsist no sliedēm. Nedomājiet, ka viņi nav ieinteresēti sarunā.
Lieta tāda, ka tiešs skatiens acīs – tas viņiem ir izaicinājums, un viņi ne vienmēr ir gatavi to pieņemt.
- Viņi var ilgi neatbildēt uz īsziņām. “Tas ir ļoti rupji un nepieklājīgi!” – jūs teiksiet. Bet mēdz būt brīži, kad nav laika nekam. Gribas pabūt vienatnē ar savām domām, un atpūsties no komunikācijas.
- Viņi nepielaiž sev pārāk tuvu klāt, pilnībā neuzticas, neatklāj visus savus noslēpumus. Šie cilvēki ir ļoti noslēgti, viņi rūpīgi sargā savu pasauli no iejaukšanās, intrigām, skandāliem, ziņkārīgām acīm.
- Viņi var izvairīties no cilvēkiem. Dažreiz tāpēc, ka vienkārši nevēlas ar tiem komunicēt. Viņiem nav interesanti. Dažreiz tāpēc, ka baidās no pašas tikšanās, it īpaši, ja cilvēks viņiem ļoti patīk.
Viņiem liekas, ka sarunas laikā viņi var pateikt kaut ko lieku, izskatīties kā muļķi vai nenormāli.
- Viņi var izmantot sarkasmu – bet tikai aizsardzības nolūkos. Tādi cilvēki necenšas kādu aizvainot. Viņiem nav tāds mērķis. Viņiem bail nonākt muļķa lomā, tāpēc viņi izmanto sarkasmu.
Iespējams, ka ar tā palīdzību viņi cenšas atgrūst cilvēku, no kura ir noguruši.
Vai jūs esat sevī pamanījuši šādu uzmanību?
avots: mysticalraven.com