Tomēr viņš akcentēja, ka visdrūmākā situācija varētu būt Latgalē, kur vakcinācijas aptvere arvien ir kritiski zema. “Man ir bail iedomāties, kas notiks Latgalē, ja tiktu atcelti ierobežojumi,” piebilda eksperts un aicināja pievērst īpašu uzmanību Latgalei, tostarp domāt par lielāka atbalsta sniegšanu vietējām slimnīcām, jo tas ir potenciāli vissmagākais epidēmijas reģions.
“Manuprāt, Latgalē saslimstība ir augstāka nekā Rīgā,
ja rēķināt uz iedzīvotāju skaitu. Un atgādināšu – Latgalē seniori ir vakcinējušies trīs reizes mazāk nekā citos apgabalos,” piebilda infektologs.
Jau ziņots, ka Ministru kabinets otrdien diskutēs par “dzīvi pēc 15.novembra” jeb periodu pēc stingrajiem Covid-19 ierobežojumiem, kas saukti arī par “lokdaunu”, pirmdien pēc Sadarbības sanāksmes pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Viņš norādīja, ka valdība lēmumu pēc 15.novembra atgriezties “zaļajā režīmā”, kas paredz mazākus ierobežojumus personām ar Covid-19 sertifikātiem, jau iepriekš ir pieņēmusi, tomēr otrdien sēdē tiks uzklausīts ekspertu viedoklis par to, kas iepriekš noteiktajā regulējumā piekoriģējams.
Lasi vēl: “Redz, pie kā novedusi dzīve Briseles maizē!” – latviešus pamatīgi pārsteidz kā tagad izskatās Nils Ušakovs
Kariņš pauda, ka pašreizējā saslimstības situācija atbilst pirms “lokdauna” ieviešanas izstrādātajām matemātiskajām prognozēm, saslimstībai minimāli, bet samazinoties, kas nozīmē, ka pēc apmēram desmit līdz 14 dienām varētu sākt mazināties arī pacientu skaita pieplūdums slimnīcās.
Ministru prezidents skaidroja, ka valdībā iepriekš pieņemts komplekss risinājums, kas paredz pēc “lokdauna” atgriezties pie “zaļā režīma”, un pašlaik plānots pie šī mērķa pieturēties.
“Tas nenozīmē, ka valstij ir viegli vai ka veselības aprūpes sistēmai ir viegli, bet šobrīd, pēc datiem, kas katru dienu tiek papildināti, izskatās, ka piepildās apmēram tas, ko mūsu eksperti bija matemātiski modelējuši. Nākamais solis – pēc divām nedēļām – būtu pāreja atpakaļ uz “zaļo režīmu”,” teica Kariņš.