Es nenoliegšu, ka biju stipri, pat neprātīgi iemīlējusies. Mūsu attiecības kļuva par kaislīgāko romānu manā dzīvē. Es ar galvu metos attiecībās, biju kā apburta un ticēju, ka tu esi tas īstais – mans vienīgais.
Ja es tad būtu sapratusi, cik es patiesībā biju akla, iespējams, man ietu secen visas šīs ciešanas.
Es nenožēloju to, kas starp mums ir bijis, taču ir viena lieta, ko es gribētu mainīt. Es nenožēloju to, ka mīlēju tevi, bet gan to, ka es aizmirsu mīlēt sevi, kad biju kopā ar tevi.
Mūsu tikšanās nebija kļūda. Godīgi sakot, es esmu priecīga, ka satiku tevi. Neskatoties uz pārāk labo finālu, man par šo laiku, pavadīto kopā ar tevi, ir palikušas daudzas gaišas atmiņas. Visumam ir plāns par katru no mums, un es zinu, ka tu manā dzīvē neuzradies nejauši.
Kļūda slēpjas tajā, ka es ļāvu , lai mūsu satikšanās izmainītu mani. Atļāvu sev pārāk aizrauties ar tevi. Uzskatīju, ka tu biji viens no brīnumainākajiem cilvēkiem, kādus esmu jebkad satikusi.
Es biju tik ļoti aizrāvusies ar tevi, ka visa mana dzīve bija pakārtota tikai ap tevi.
Es neuzskatu par kļūdu to, ka izvēlējos tevi. Es sekoju savai sirdsbalsij un tā atveda tevi pie manis, par ko es nekad neesmu nožēlojusi. Mana sirds kliedza, ka tu esi mans vienīgais un es tai paklausīju. Sekošana savam instinktam nav tas, par ko man būtu jāatvainojas, pat ja tas mani ir novedis strupceļā.
Taču jāatzīstas – es kļūdījos.
Jā, es izvēlējos tevi kā cilvēku, ar kuru gribēju veidot attiecības, taču tas bija par maz. Es izvēlējos tevi, nevis sevi. Tā vietā, lai domātu par sevi tev blakus, manas domas bija aizņemtas tikai ar tevi.
Es aizmirsu, ka varu ko gribēt. Pirmajā vietā es noliku tevi, domājot, ka tu darīsi tāpat, attiecībā uz mani. Diemžēl, kļūdījos. Tu domāji tikai par sevi un tev bija vienalga, ko es daru tavā labā.
Visu labo, ko es tevis dēļ darīju, tu uzskatīji par kaut pašsaprotamu un pieprasīji arvien vairāk. Un viss beidzās ar to, ka es sāku skraidīt tev apkārt kā vāvere ritenī, pavisam aizmirstot par sevi.
Šīs attiecības kļuva par vissarežģītākajām manā dzīvē. Un tām beidzoties , es biju gan izmocīta psiholoģiski gan sagrauta garīgi.
Es pazaudēju sevi, jo visu sevi atdevu tev.
Lai arī tagad es skaidri redzu savas kļūdas, tas nebūt nenozīmē, ka es neesmu priecīga par to, ko man iemācījusi mūsu tikšanās. Kļūdas deva man mācību – lai arī cik stipri tu mīli otru cilvēku, tu nedrīksti aizmirst par sevi. Ir svarīgi sevi likt pirmajā vietā. Sevi ir jāmīl.
Nožēloju tikai to, ka mīlestībā pret tevi es pazaudēju pati sevi. Un nav svarīgi, vai es gribu pagriezt atpakaļ laiku un veltīt sev vairāk cieņas mūsu attiecībās, to es vairs izdarīt nevaru.
Tagad man vienkārši ir jāmācās no savām kļūdām un jāsāk domāt par sevi. Neskatoties uz šo attiecību finālu, es nekad nenožēloju, ka mīlēju tevi. Nožēlošu tikai to, ka nemīlēju arī sevi.
avots: binokl.cc