Naktsklubs vecāka gada gājuma cilvēkiem: tur viņi dzer tēju un dejo disko. Klubs tiem, kuriem pāri…

Adīšana, piecpadsmit kaķi, laikraksta lasīšana šūpuļkrēslā, izolācija telpā – tās ir tikai dažas no daudzajām lietām, kas saistītas ar vecumu. Bet Posh Club (Šikais kluns) vārds “vecs” pat nepastāv.

Viss sākās ar brāli un māsu – Saimonu Kasonu un Eniju Boudenu, kuri gribēja izdarīt kaut ko savas mammas labā, kura jutās vientuļa. Viņi organizēja tējas dzeršanu un saaicināja viņas draugus, kuriem tāpat bija no 80 līdz 90 gadiem, stāsta Positive Outlooks.

Šīs sanākšanas pozitīvai efekts bija acīm redzams, tāpēc Saimons un Enija nolēma pacelt to jaunā līmenī – viņi iznomāja un izdekorēja vietējo baznīcas zāli un izsūtīja ielūgumus visiem vecāka gadagājuma iedzīvotājiem viņu teritorijā.

Sabiedrība nemitīgi auga, un tagad Posh Club ir pieci vērienīgi klubi pa visu Londonu un Dienvidaustrumu rajonu.

Iecerēts kā “glamūrīgs kabarē padzīvojušiem cilvēkiem”, Posh Club nekādā ziņā neatšķiras no tipiskas iestādes, kur dodas jaunieši. Tiesa, stiprā alkohola vietā tur piedāvā tēju, ceptus mīklas izstrādājumus čipsu vietā, un pie galdiem ir nūjas un kruķi, jo vecie cilvēki ir aizņemti dejās.

Papildus kluba galvenajam nodomam izveidot laimīgu un veselīgu vecāka gadagājuma cilvēku kopienu, tas ir arī mēģinājums izveidot saikni starp jaunāko un vecāko paaudzi. Tāpēc kluba brīvprātīgo sarakstu veido dažāda vecuma cilvēki.

Izskatās, ka Posh klubā viss notiek labi, bet brīvprātīgais Diksijs atzīst, ka katrs veiksmīgs pasākums ir iespējams, izmantojot ziedojumus. Diksijs arī saka, ka cilvēki no citām pilsētām pauda vajadzību pēc tāda paša veida kopienas savā teritorijā.

Vientulība un izolācija ir ļoti izplatīts un nopietns pārbaudījums, kam vecie cilvēki iziet cauri. Ir daudzi faktori, kas izskaidro, kāpēc viņiem vajadzētu palikt mājās, un šie gadījumi parasti ir saistīti ar invaliditāti un slimībām.

Brīvprātīgo iniciatīva veidot šāda veida kopienu ir liels solis cīņā pret vientulību un izolāciju. Tas ne tikai rada pieprasījuma sajūtu, bet arī izjauc stereotipu, ka vecie cilvēki vairs nevar baudīt dzīvi.

Kā sacīja 71 gadus vecais Margarets Koroidovi: „Es saucu mūs par pārstrādātiem tīņiem. Mēs esam pensionējušies, nevis nomiruši. ” Un varbūt ir pienācis laiks dot viņiem iespēju. Kurš teica, ka vecie cilvēki neprot priecāties?

Kā tev patīk ideja?

avots: positiveoutlooksblog.com

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru