Tā bija parasta diena, parastā pilsētā, uz parastas ielas. Vīrietis – glābējs vienkārši stāvēja pie kioska un kaut ko domāja savā nodabā. Te pēkšņi viņam pienāca klāt kaķis.
Viņš bija tāds kā samocīts un novārdzis, un vienkārši stāvēja uz trotuāra un skatījās uz glābēju. Viņa skatienā bija kas tāds, ko vīrietis uzreiz saprata – kaķim vajadzīga palīdzība. Un kaķis vīrieti sauca sev līdzi.
Viņi aizgāja pavisam netālu, uz citu ielu, nogriezās ap stūri, un tur viņš ieraudzīja. Viņš ieraudzīja mazus kaķēnus, kuri gulēja ceļa malā un gandrīz nekustējās. Viņi vienkārši mira no bada un aukstuma. Bet kaķu mamma bija pavisam izmocīta un nevarēja glābt savus mazuļus.
Vīrietis glābējs pēc tam, kad ieraudzīja kaķu ģimenīti uz bojā ejas sliekšņa, uzreiz sazinājās ar vietējo dzīvnieku glābēju. Viņš ātri ieradās notikum vietā un paņēma kaķēnus un kaķu mammu pie sevis.
Kaķu mamma bija ļoti novājējusi, tik ļoti, ka caur kažociņu bija redzami viņas smalkie kauli. Kaķiem bija spēcīga acu infekcija. Viņiem vajadzēja steidzamu veterinārārsta palīdzību.
Sākumā vīrieši tā arī rīkojās. Aizveda kaķus uz vietējo dzīvnieku klīniku, kur viņiem sniedza visu nepieciešamo palīdzību. Tur par kaķu ģimeni ieinteresējās brīvprātīgā Natālija, kura nolēma tos paņemt sev.
Kad mazuļi nokļuva siltā mājā, viņi sākumā nevarēja pietiekami uzņemt ēdienu. Viņiem visu laiku bija pa maz. Pēc tam Natālija sāka pamazām dot kaķēniem zāles, lai viņi galīgi nezaudētu redzi.
Kaķu mamma regulāri bija līdzās un rūpējās par saviem bērniem. Arī viņa pati atveseļojās un vairs neizskatījās vārga.
Natālija ļoti labi rūpējās par kaķēniem. Meitene atrada labu veterinārārstu, kurš piekrita kaķiem veikt sarežģītu operāciju. Operācija noritēja veiksmīgi, un tagad mazajiem kaķēniem ir iespēja labi redzēt šo brīnišķīgo pasauli. Bet priekšā vēl garš ceļš un rehabilitācija.
avots: ostrnum.com