“Es meklēju atbildes trīs gadus. Bet nevarēju atrast, kāpēc 2020. gadā ugunsgrēkā gāja bojā mana otra meita. Mātes istabā es nemaz nevarēju ieiet. Tur viss bija melns, kā ellē, visur liesmas. Dega viss…” stāsta sieviete.
Ugunsdzēsēji izvilka Danutu no degošās ēkas. Viņa sāka gaidīt, kad izvedīs citus, jo mājā palika viņas meita un māte. Dēlu pirms tam paglāba kaimiņi.
“Es redzēju, kā no degošās mājas pirmo iznesa manu mammu, tur neko vairs nevarēja izdarīt. Bet pēc tam meitu. Tas bija šausmīgi. Bet tajā bīdī es biju priecīga, ka dēls palika dzīvs.”
Nams aizdegās astoņās minūtēs. Iemesls – īssavienojums. Iedzīvotāji nāca palīgā ar apģērbu, mantām, ziedojumiem. Atnesa tik daudz, ka Danuta pārējo noziedoja Sarkanajam Krustam. Pats grūtākais – izdzīvot bez siltuma, ūdens un elektrības.
“Kad tev nav maizes, tu ej pastrādāt pie kaimiņiem un viņi dod tev gabalu maizes. Viņi tevi pabaro,” atzīstas Danuta. Reizē ar to visu, pērnā gada beigās Danutas dzīvē notika vēl viena nelaime. Ziemassvētkos nomira viņas brālis. Sirds apstājās miegā, lai gan viņš nekad neesot sūdzējies par veselību.
Lasi vēl: Beidzot glābēji Krievijā atrada Kristību laikā noslīkušās sievietes līķi: ziņots, kur tas atradās …
“Vēl suni man notrieca mašīna. Vispār ļoti slikts gads bija,” sacīja Danuta, piebilstot, ka neskatoties uz visu, dzīvē jācenšas būt optimistam. “Cik var raudāt? Nu cik var raudāt?! Vajag priecāties. Jo citādi kāpēc mēs vispār eksistējam šajā pasaulē?” cenšoties pasmaidīt saka Danuta.
