“Man nav laika”
Jūsu mamma jūs iznēsāja 9 mēnešus, naktīs negulēja, kad bijāt zīdainīši, strādāja divos darbos, lai samaksātu par jūsu angļu valodas privātskolotāju… Viņa cēlās līdz ar saullēktu, pa naktīm vārīja zupu un marinēja dārzeņus, lai gan tajā brīdī viņai gribējās apgulties un vienkārši nomirt. Vai arī vienkārši ne ar vienu nerunāt. Viņa vienmēr klausījās jūsu stāstos, juta līdzi jums, mīļoja un mierināja ar saviem siltajiem vārdiem… Viņa nekad jums neatbildēja, ka “Man nav laika”.
“Es tevi ienīstu”
Bet viņa jūs mīl. Neskatoties ne uz ko. Lai arī kas jūs būtu: veiksmīgs uzņēmējs, kas mēnešiem pazūd komandējumos, parastu veikala pārdevējs vai pat īsts neveiksminieks, kas to vien dara, kā prasa vecākiem naudu.
“Es to neēdīšu!”
Tad piecelieties un pagatavojiet paši! Lai pagatavotu jums šo ēdienu, mamma pie plīts stāvēja stundām. Jums nepatīk? Pamēģiniet paši, varbūt jums sanāks labāk.
“Tu mani par tādu cilvēk izaudzināji”
Iespējams, ka mamma arī pieļāva kļūdas audzināšanā (pārāk strikti sodīja, nepievērsa pietiekoši daudz uzmanības), taču viņa patiešām centās no jums izaudzināt cilvēku ar patiesu dvēseli. Ja jūs apzināties, ka jūsos ir kādas nepilnības, tās jāprot izlabot jums pašiem, nevis jāvaino mammu.
“Tu nekad nemīlēji tēti”
Ja viņa nebūtu mīlējusi jūsu tēvu, jūs nebūtu ieradušies šajā pasaulē…
“Tētis pareizi darīja, ka pameta tevi”
Tas ir visbriesmīgākais, ko kāds var sievietei pateikt. Kaut kad dzīvē jūsu mamma sastapa jūsu tēti un līdz ausīm iemīlējās. Viņa viņu mīlēja tik stipri, ka gribēja no viņa bērnu. Tā šajā pasaulē ieradāties jūs. Abi vecāki savā dzīvē ir pieļāvuši kļūdas. Kad tētis pameta mammu, viņa no visiem spēkiem centās neizrādīt to, cik ļoti viņai sāp. Viņa naktīs raudāja spilvenā. Iespējams, ka raud līdz pat šai baltai dieniņai…
“Tu tāpat nesapratīsi”
Un kas par to? Mamma vienmēr centās mūs saprast un palīdzēt, kā vien var!
“Tu pārāk maz lasi”
“Vai tu maz zini, cik sludinājumus es izlasīju, lai atrastu šo mājīgo dzīvoklīti, kurā mēs dzīvojam gadiem? Vai maz zini, cik receptes esmu izlasījusi, lai ēdiens sanāktu patiešām garšīgs?”
Taču mamma ir izgājusi tādu dzīves skolu, kāda jums pat sapņos nav rādījusies. Turklāt ar savu “ne tik spīdošo” prātu viņa ir nopelnījusi gana daudz naudiņas, lai jums pietiktu iegūt augstāko izglītību.
“Piedod, mammu, bet es netikšu uz tavu dzimšanas dienu/ jauno gadu/ 8. martu…”
Katra mamma piedzīvo šoku, kad saprot, ka viņas mazais bērniņš jau ir pavisam pieaudzis. Pēdējo 20 gadu laikā (reizēm arī vairāk) viņas domas vijās tikai un vienīgi ap jums. Kā lai tālāk dzīvo? Ar laiku mammas iemācās sākt rūpēties tikai par sevi, taču jūsu apciemojumus viņas tik un tā gaida ar vislielāko sirds siltumu.
“Es nezvanīju, jo biju ļoti aizņemts/a”
Bet mamma slimoja, jutās vientuļa, knapi izdzīvoja līdz algas dienai/ pensijai, turklāt jau trešo reizi aizņēmās naudiņu no savas kaimiņienes…
“Tu man nesniedzi pietiekoši daudz mīlestības”
Viņa mīlēja jūs kā mācēja… Varbūt ne tik stipri, kā jums gribētos, taču no visas sirds…
“Tu ļoti slikti izskaties”
Mamma, pirmām kārtām, ir sieviete, tādēļ kritika par ārējo izskatu viņai nāks ļoti smagi. Turklāt, iespējams, viņa neapmeklē SPA procedūras, jo viņai vienkārši tam nepietiek naudas?
“Atvaļinājumā es braukšu uz jūru, nevis pie tevis”
Ļoti žēl, jo jūsu mammai ir ļoti skumji, īpaši tad, kad viņa atceras tos laikus, kad mājā bija pilns ar smiekliem, sarunām, klačām un mīlestību…
“Tu man sabojāji dzīvi! Tu neesi man nekāda mamma!”
Kaut ko tādu savai mammai teikt nedrīkst! Nedrīkst un viss! Bez liekiem komentāriem.
