Lisseta un Džozs bija laimīgs ģimenes pāris. Viņu abu kāzu dienu draugi un radi atceras kā visskaistāko un gaišāko notikumu. Pāris viens otru no sirds mīlēja, šķita, ka viņiem viss izdodas un arī izdosies. Taču šāda idille ilga vien pāris gadus, kad mīlestība pārvērtās par vislielāko riebumu.
Kad Lisseta bija stāvoklī ar viņu abu meitiņu, sieviete sāka ēst visdažādākos draņķus. Viņi bija izmēģinājuši visdažādāko veidu ātrās ēdināšanas veidus, iestādes, pusfabrikātus. Taču tajā brīdī abi pat nenojauta, ka viņi šādā veidā jau tad sāka bojāt savu ģimenes laimi.
Lisseta sāka pieņemties svarā, un jau pavisam drīz svaru rādītājs bija sasniedzis kritisku atzīmi. Līdz dzemdību brīdim sieviete bija sasniegusi jau pašu lielāko apģērbu izmēru. Pats bēdīgākais ir tas, ka vīrs, kurš dalīja ar sievu visas čipsu pakas, vispār nepieņēmās svarā.
Džozs sāka savu sievu saukāt rupjos vārdos un kaunināt viņu par ārējo izskatu. Sieviete, kas viņam reiz likās tik ļoti pievilcīga, tagad vīrietī izraisīja riebumu. Viņš atļāvās Lissetai teikt dažādus briesmīgus komentārus, riebīgas piezīmes, sāka viņu saukt par “resnu”. Dzirdēt ko tādu no paša tuvākā cilvēka ir briesmīgi un pat ļoti sāpīgi.