Un uzminiet, kas notika tālāk? Striķītis pārtrūka un pulkstenis iekrita ventilācijas šahtā.
“Es biju iedomājies, ka baterijas beigsies pēc diviem vai trim mēnešiem,” stāsta Džerijs. “Taču tie jau 13 gadus ieslēdzas katru dienu vienā un tajā pašā laikā – pulksten 19.50.”
“Jūs nekad nebijāt iedomājušies pulksteni izvilkt ārā?”
“Nē, mēs pie tā bijām ļoti pieraduši, turklāt, kad atnāca viesi, tas bija lielisks sarunu temats.”
Pēc 13 gadiem ventilācijas šahtu apsaimniekotāji atvēra ventilācijas šahtu un izņēma ārā to pašu nelaimīgo pulksteni.