- Es jūtos atbildīga par to, lai visiem būtu labi, un tas nogurdina.
Kā iejūtīgs cilvēks, es sajūtu apkārtējo cilvēku enerģiju. Ja kādam sabiedrībā ir neērti vai nekomfortabli, es cenšos darīt tā, lai viņam būtu labāk. Man tas vienkārši ir jādara, Es nevaru to nedarīt.
Bet tas nogurdina. Jo vairāk, reizēm cilvēki paši negrib uzlabot savu stāvokli: piemēram, pilnīgi un nemaz neveido kontaktu, kad es cenšos ievest jauno cilvēku sabiedrībā. Bet es nepadodos līdz pat galam.
- Es ļauju sāpināt sevi, ja tas pasargās kādu citu no sāpēm.
Es bieži tā daru, kad apspiežu savas vēlmes un vajadzības, lai citi cilvēki varētu apmierināt savējās. Tas patiešām ir briesmīgi. Dažreiz es vispār aizmirstu, ka man ir pašai savas vēlmes un vajadzības, jo mani tik ļoti uztrauc citu vēlmes.
- Emocionālas filmas vai stāsti mani ļoti spēcīgi ietekmē.
Es bieži raudu pie grāmatām un filmām. Un tā sajūta pēc izlasīšanas vai noskatīšanās vēl ilgi mani nepamet. Es jūtos kā savu emociju ķīlniece.
- Es esmu pārāk apzinīgs cilvēks.
Es pastāvīgi cenšos atvieglot dzīvi cilvēkiem, kuri ir man apkārt. Kad es eju uz veikalu, cenšos paņemt pēc iespējas mazāk naudu līdzi, lai neiztērētu to nožēlojama izskata vecenītēm. Kad es ieeju metro, es pat neapsēžos, lai būtu vieta grūtniecēm un resniem cilvēkiem pat, ja tuvumā tādu pat nav. Darbā mēs sēžam pie liela, gara galda, un es cenšos aizņemt pēc iespējas mazķa vietas, lai nevienam netraucētu.
Kad gan es pārstāšu būt tik jūtīga? Laikam jau, nekad. Bet tas tomēr ir labāk, nekā būt par sociopātu. Laikam.