Visi bērni mīl apciemot savas vecmāmiņas. Ne velti saka, ka vecmāmiņas dzīvē nav nekā dārgāka par mazbērniem. Un tam ir savs izskaidrojums.
60-tajos gados pētnieki izvirzīja “vecmāmiņas hipotēzi”.
Šīs hipotēzes būtība balstās idejā, ka vecmāmiņas ļauj mātēm radīt vairāk bērnu.
Divi mūsdienu pētījumi, kas tika publicēti Current Biology, sniedz divus skatījumus uz šo hipotēzi un piedāvā jaunu izpratni par vecmāmiņas lomu.
Pirmo “vecmāmiņas hipotēzes” apstiprinājumu piedāvāja Kristena Houksa, antropoloģe no Jūras Universitātes. Viņa izpētīja vecmāmiņu ietekmi uz Kvebekas iedzīvotāju skaita pieaugumu, sākot ar 1608. gadu.
Tika noskaidrots, ka, ja sieviete dzīvoja kopā ar savu māti, viņai bija par 2 bērniem vairāk nekā tām sievietēm, kuru mātes dzīvoja tālu prom.
Vecmāmiņu ģeogrāfiskā tuvā atrašanās vieta tāpat samazināja arī bērnu mirstības līmeni un ļāva mātēm radīt bērnus daudz jaunākā vecumā.
Otru pētījumu veica Saimons Čepmens, filozofijas doktors. Viņš pētīja iedzīvotāju skaita palielināšanos Somijā.
Arī šis pētnieks nonāca pie secinājuma, ka vecmāmiņas klātbūtne palielina kopējo bērnu skaitu.
Vidēji sievietes kļūst par vecmāmiņām 40 gadu vecumā, un mazbērnu skaits, par kuriem viņa rūpējas, nešaubīgi pieauga, kamēr vecmāmiņa nesasniedza 60 gadu vecumu.
Sasniedzot 75 gadu vecumu, no vecmāmiņas vairs nebija tik acīm redzams labums, kas saistīts ar viņas veselību un spējām rūpēties par bērniem.
Un vai tu bieži uztici savus bērnus vecmāmiņai?
avots: choice.npr.org
Tagad nav 17.gs. Neizdosies vairs uzgrūst vecmāmiņām.
Nekad neeatstāju vecmāmiņām . neuzticos .