Kas bērniem par jums nav jāzina
Aizskarot pārlieku lielās atklātības tēmu saziņā ar bērniem, uzreiz ir jāsaka, kas bērniem nav jāzina. Bērniem nav jāzina par vecāku intīmiem sīkumiem un noslēpumiem. Pirmām kārtām tas attiecas uz seksuālām attiecībām. Metaforiski tas skan tā: “Laulātā pāra durvīm bērniem ir jābūt cieši aizvērtām”. Jā, bērni zina, ka durvis kā tādas ir, un ar to arī izteikts viss.
Tāpat bērniem nav jāzin par pirmslaulību romāniem, attiecībām, vecāku iemīlēšanos. Stāstot par savām pirmslaulību attiecībām bērniem, māta paņem tēva spēku un noskaņo bērnus pret sevi.
Tas pats attiecas uz tēvu, bērniem nav jāzin par viņa attiecībām pirms laulībām. Ja viņam ir bijušas vairākas laulības un bērni par to pajautāja, tad ir vērts paziņot tikai par laulību faktu un pārāk dziļi nefokusēties, lai neizraisītu bērnos trauksmi un šaubas par vecāku savienības noturīgumu.
Tagad atgriezīsimies pie hierarhijas traucējumiem ģimenes sistēmā.
Parentifikācija
Termins “parentifikācija” ir radies no angļu vārda “parents” – vecāki. Burtiskā ziņā tas nozīmē, ka bērni funkcionāli kļūst par savu pašu vecāku vecākiem. Šis ir apgrieztās hierarhijas variants, un bieži rodas viena vai abu vecāku alkoholisma vai narkomānijas gadījumā.
Piemērs: Ja tēvs ir ķīmiski atkarīgs un ģimenē ir dēls, tad viņš bieži aizstāj līdzatkarīgajai mātei tēvu. Tēvs un māte bieži vien tādā ģimenē ir infantili, tāpēc bērnam piespiedu kārtā ir jakļūst par vienīgo pieaugušo un jānes atbildība par ģimeni, tās eksistenci un homeostāzi. Viņš pieņem lēmumus, viņš atbild par ģimenes robežām, izveidojot tās striktas. Striktas robežas šajā gadījumā izskatās apmērām tā: nevienam nav jāzina, ka tēvs ir atkarīgais, tāpēc nevienu nedrīkst aicināt uz mājām, nearvienu nedrīkst dalīties par to, kas notiek ģimenē. Tādam bērnam, kā likums, nav draugu, viņš dzīvo noslēgtu “pieaugušo” dzīvi. Tā ir apgāzta hierarhija, kurā bērna statuss ir augstāks par vecāku statusu.
Cits parentifikācijas piemērs: agras mātes nāves gadījumā meita funkcionālo vinu aizstāj un, kā likums, pārstāj būt meita. Viņa pilda daudzus mājas sieviešu darbus jau no agrīna vecuma, rūpējoties par tēvu un viņu atbalstot. Tā arī pilnvērtīgi neiepazinusies ar meitas lomu, izaugot viņa viezbiežāk kļūst par funkcionālu māti savam vīram.
Hierarhijas traucējumi māsu, brāļu apakšsistēmā
Tas notiek kā parentifikācijas rezultāts, kad vecākais bērns uzņemas atbildību par vecāku apakšsistēmu, viņš arī uzņemas atbildību ar bērnu apakšsistēmu (jaunākajiem bērniem).
Vai arī cits variants: kad tikai bērnu apakšsistēmā nav hierarhijas, nav vadītāja un vadāmā, vecākie un jaunākie bērni ir līdzvērtīgi. Notiek tas tad, kad viens vecāks stingri, autoritāti ietekmē bērnus, apvienojoties koalīcijā ar bērnu apakšsistēmu un tādējādi novājinot otru vecāku.
Piemērs: Tēvs, kurš daudz laika pavada ar saviem dažāda vecuma dēliem (sports, šahs, makšķerēšana) neatšķir viņus pēc vecākais -jaunākais, bet mamma atrodas ārpus šīm nodarbēm. Tajā gadījumā mamma, jūtoties pavājināta, izjūt aizkaitinājumu uz tēva-dēlu koalīciju un meklē kādu, ar ko izveidot savu koalīciju, piemēram ar saviem vecākiem vai psihoterapeitu.
Ir jāatzīmē, ka shēmai ar disfunkionālām koalīcijām, kas apvieno vecāku un bērnu, ir arī veselīgi varianti – tās ir koalīcijas “pa horizontāli”, pie tām attiecas ģimenes iekšējās koalīcijas starp laulātajiem un starp bērniem.
Godātie vecāki!
- Kad jūs “draudzējaties” ar saviem bērniem, kad jūs žēlojaties viņiem par savu pieaugušo dzīvi, kad demonstrējat savu nespēju tikt galā ar saviem zaudējumiem un sakāvēm;
- Kad ar bērna dvēseli dziedējat savas vientulības brūces, kad spiežat bērnu apslēpt jūsu sāpīgās kaislības;
- Kad sava egoisma vadīti, pārmeta savam bērnam nepateicību un pieprasiet atmaksu par “bezmiega naktīm” uzmanības un līdzjūtības veidā, —
Ziniet, ka tādā veidā jūs atņemat bērniem ne tikai vecāku, kāds jūs, pārkāpjot šo hierarhiju, nevarat būt. Jūs atņemat bērnam viņa Dzīvi, tāpēc, kamēr bērns apkalpo jūsu pieaugušo vajadzības un vēlmes, viņš neizdzīvo savu bērna (vai jau pieaugušā) dzīvi. Atcerieties to.