“Lūdzu, piedodiet par mūsu stulbumu un vieglprātību…”: latviete atklāj skumju ziņu, kā viņas vīru dažās dienās “aprija” kovids

Kā liecina publiski pieejamā informācija, Egita Lauska ar savu vīru Valdi saimniekoja greznajā Liepupes muižā, kuru ģimene iegādājās 2004.gadā un astoņu gadu laikā to rekonstruēja. Pirms traģiskajiem notikumiem Egita teic, ka raksturotu sevi tā – “veiksmīga, mīlēta sieva, pašpārliecināta par dabīgo imunitāti, ar viedokli par to, ka cilvēkiem jābūt brīvai gribai vakcinēties vai nē, par to, ka valsts piekopj autoritāru režīmu un nerespektē cilvēku brīvību”.

LASI VĒL: Svariga ziņa tiem, kuri ir vakcinējušies vai plāno vakcinēties ar “Johnson&Johnson”; Latvijas ārste atklāj ŠO …

Pirms dažām dienām Egitas pasaule “sabruka”. Savu sāpīgo pieredzes stāstu viņa publiskojusi arī socvietnē “Facebook”, tādējādi cenšoties uzrunāt tos Latvijā dzīvojošos cilvēkus, kas šobrīd vēl aizvien šaubās – vakcinēties pret Covid-19 vai nē. Un cerot, ka varbūt viņas drausmīgā pieredze palīdzēs kādai citai ģimenei izbēgt no šādas traģēdijas.

“Par vakcinēšanos, Covidu un maldiem…

Ir divas Egitas, pirms un pēc…. un pārmaiņu laiks ir divas nedēļas, kas līdzinās ellei, kurā Tevi, Tavu ģimeni un dzīvi dauza kā boksa maisu… Īsi par Egitu pirms – veiksmīga, mīlēta sieva, pašpārliecināta par dabīgo imunitāti, ar viedokli par to, ka cilvēkiem jābūt brīvai gribai vakcinēties vai nē, par to, ka valsts piekopj autoritāru režīmu un nerespektē cilvēku brīvību… Par vakcīnu domājām – super biznesa projekts, kam vajag, lai vakcinējas, vīram ir artrīts un viņš vakcinēties negribēja.

Un tad pienāca septembra beigas … Manam vīram parādījās Covid -19 simptomi – paaugstināta temperatūra, nespēks, bet nekas īpašs.. vīrs jutās labi, man mājās bija sagatavots komplekts ar D vitamīnu, C vitamīnu, Quercetinu, Ivermectinu u.tt, mēs jutāmies absolūti pasargāti. Slimības 7.dienā vīrs jutās noguris, temperatūra nebija, gaidīja 8.dienu, ka nu beigsies slimība…

8.dienā sākās mana mūža lielākā elle.. No rīta vīrs bija saguris, bet nekas īpašs, pamērot pirksta oksimetru, rādījums bija zem 90, man sākās panika un izsaucu ātros, ko pierunāju atbraukt, vīru aizveda uz slimnīcu un teica, ka visticamāk vakarā būs mājās, bet viņš vēl joprojām nav mājās un es tagad tikai varu lūgt Dievu, lai palīdz un atgriež viņu mums…

Ir pagājušas 14 dienas – pirmās septiņas – intensīvajā palātā, ar augstas plūsmas skābekļa masku, tad septiņas dienas reanimācija… un man neviens nesola, ka viņš izdzīvos..

Šķir otru lapu un lasi raksta turpinājumu!