PSRS laikā ērču gandrīz nebija – un lūk kāpēc…

Bet tam bija milzīgs mīnuss.

Protams, ērces bija sastopamas arī PSRS, bet nekad agrāk tik asi nevarēja izjust problēmas, kas saistītas ar šiem insektiem un viņu pārnēsātām slimībām.

Padomju Savienībā daudzi cilvēki arī nebaidījās no ērcēm un vienkārši ievēroja piesardzības pasākumus dodoties mežā – vilka cepuri, garos zābakus un apģērbam bija garās piedurknes.

Bet, ja kāds tomēr uz ādas pamanīja ērci, tad vienkārši to noņēma. Un, protams, pie ārstiem vērsās tikai tajos gadījumos, kad simptomus varēja redzēt ar neapbruņotu aci.

Piemēram, par encefalītu mēs uzzinājām nebūt ne tik sen. Tikai 1935. gadā to aprakstīja padomju pētnieks Panovs.

Ārsti, entomologi un citi zinātnieki devās ekspedīcijās, kurās viņi vēlējās noskaidrot saikni starp slimību un ērču dzīvi.

Tikai 1937. gadā virusologs Zilbergs spēja konstatēt ērču encefalītu gan slimnieku audos, gan pašos kukaiņos.

Borelioze PSRS tika konstatēta tikai 1985. gadā, un pēc sešiem gadiem tā tika iekļauta reģistrēto slimību sarakstā.

Kad notika pirmie nāves gadījumi, ārstiem vajadzēja rast risinājumu. Par to kļuva dihlorodifeniltrichloretāns (DDT).

Ķīmiskā viela tika izsmidzināta cilvēku piepildītās vietās, bērnu nometnēs, encefalīta uzliesmojuma vietās – tas viss palīdzēja kaut kādā veidā kontrolēt slimību.

Tika izmantots arī trihlofos. Parasti šādi profilaktiski pasākumi tika veikta agrā pavasarī, pat tad, kad bija  sniegs. Šāda “aizsardzība” darbojās no 2 līdz 5 gadiem.

Astoņdesmito gadu beigās DDT tika aizliegta sakarā ar pārmērīgu kaitējumu videi un cilvēku veselībai.

Citu starpā ērču invāzijas ir saistītas ar globālo sasilšanu. Siltas ziemas un agri pavasaris veicina veselībai bīstamu kukaiņu izdzīvošanu, kas nozīmē, ka viņi var droši vairoties.

Problēma bija ne tikai pašas ērces kā tādas, bet arī tas, ka viņas paplašināja savas izplatības teritorijas.

Jā, DDT faktiski izrādījās visefektīvākais līdzeklis. Bet viņa kaitējums pārsniedz labumu, neatkarīgi no tā, cik lietderīgs tas bija cīņā ar ērcēm.

Laika gaitā to pilnībā aizstāja citas ķimikālijas. Mūsdienu līdzekļi nav bīstami ne cilvēkam, ne dabai. Tomēr mīnuss ir tas, ka to iedarbības ilgums ir ļoti neliels.

Un cik bieži tu saskaries ar ērcēm? Kā tu ar viņām cīnies?

avots: russian7.ru

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru